Karakums
Karakums (turkmēņu: Garagum, tjurku valodās: kara — "melns" + kum — "smiltis") ir tuksnesis Centrālajā Āzijā. Tas aizņem apmēram 70 procentus jeb 350 000 km² no Turkmenistānas teritorijas. Tuksnesis ir reti apdzīvots — vidējais blīvums ir viens cilvēks uz 6,5 km². Neliels gada vidējais nokrišņu daudzums, robežās no 70 līdz 150 mm gadā.[1]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tuksnesis aizņem lielāko daļu mūsdienu Turkmenistānas teritorijas no Kaspijas jūras austrumu krasta, sasniedzot Arāla jūras gultni ziemeļos, Amudarjas upi un Kizilkuma tuksnesi ziemeļaustrumos.[2] Mūsdienās, līdz ar Arāla jūras izžūšanu, bijušajā jūras gultnē ir izveidojies tuksneša paplašinājums, ko dēvē arī par Arāla Karakumu, tā platība ir ap 40 000 km².
Karakums ir paugurains, ar kopējo slīpumu austrumu — rietumu virzienā, klāts ar kāpām, barhāniem un smilšu sanesumiem.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienvidos no Hindukuša kalniem tekošās Murgapas un Tedženas upes tek uz rietumiem un ietek tuksnesī, piegādājot tur irigācijai nepieciešamo ūdeni. Tuksnesi šķērso otrais lielākais irigācijas kanāls pasaulē — Karakuma kanāls. To sāka būvēt 1954. gadā, tas ir 1375 km garš, un tā gada caurtece ir 13—20 km³ ūdens. No kanāla noplūdēm gar tā malām ir izveidojušies ezeri un dīķi.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izteikts kontinentālais klimats ar vidējo temperatūru janvārī tuksneša ziemeļos — 5°С, dienvidos +3°С, jūlijā no 28°С līdz 34°С. Krasa gaisa temperatūras maiņa dažādos diennakts laikos. Vasarā daudzos tuksneša rajonos temperatūra pakāpjas līdz 50°С un vairāk, kas to padara par vienu no karstākajiem pasaules tuksnešiem. Ziemā iespējams stiprs sals līdz -30 °C un zemāk. Nokrišņu maz — no 60 mm gadā ziemeļos līdz 150 mm gadā dienvidos, pie kam 70% no visiem nokrišņiem nokrīt laikā no novembra līdz aprīlim.[3]
Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavasarī visu tuksneša teritoriju klāj efemēri un efemeroīdi, kas nokalst jau maija mēneša vidū. Augu valsti pārstāv smiltāja grīslis, smiltāja akācija, astragāls, saksauls. Karakumā mīt džeirāni, korsaki, vilki, barhānu kaķi, stepes kaķis, grauzēji, ķirzakas, čūskas, solpugas un skorpioni, stepes bruņurupuči. Attīstīta aitkopība un kamieļu audzēšana. Karakuma dienvidaustrumos atrodas Repetekas biosfēras valsts rezervāts. Centrālajā tuksneša daļā atrodas Bereketli — Karakuma rezervāts[4].
Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karakuma tuksnesī ir ievērojamas naftas, gāzes un sēra atradnes.
Šeit atrodas arī Dervazas gāzes krāteris, saukts par Elles vārtiem.[5]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tuksnesi šķērso Transkaspijas dzelzceļa līnija.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Karakum Desert -- Britannica Online Encyclopedia». www.britannica.com. Skatīts: 2008-02-22.
- ↑ Словари и энциклопедии на Академике
- ↑ www.ar-tur.lv
- ↑ Центральные Каракумы стали государственным заповедником Туркмении[novecojusi saite]
- ↑ Dervazas krāteris
Ārējie resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karakums |
- TravelBlog Darvasa Craters: Entrance to Hell
- Gonur Depe site in the Karakum Desert
- photos and about the Karakum Desert
Koordinātas: 40°30′N 60°00′E / 40.500°N 60.000°E
![]() | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|