Korsaks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Korsaks
Vulpes corsac (Linnaeus, 1768)
Korsaks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsLapsas (Vulpes)
SugaKorsaks (Vulpes corsac)
Izplatība
Corsac area.png
Korsaks Vikikrātuvē

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Korsaks ir vidēja izmēra lapsa, un ir izplatīta visā Āzijas stepes biomā. Īpaši daudz to ir Afganistānā, Ķīnas ziemeļos, Irānā, Indijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Mongolijā, Pakistānā, Krievijā, Turkmenistānā un Uzbekistānā[1]. Korsaki ir ļoti sabiedriskas lapsas, tās dzīvo "korsaku pilsētās". To alas ir savstarpēji savienotas lielos un plašos labirintos. Kopīgajam labirintam ir daudz priekšrocību, dzīvojot stepēs, pustuksnešos un kalnainos apvidos. Tā kā korsaks ir iecienīts kažokzvērs, tad tā populācija ir apdraudēta pārāk intensīvo medību dēļ.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korsaks ar vasaras apspalvojumu

Korsaks ir pelēks vai pelēcīgi ruds ar sudrabotu akotu. Tam ir gandrīz balta seja un pazode. Ķermeņa garums korsakam ir 50—60 cm, astes garums 25—35 cm. Korsakam atšķirībā no citām lapsām ir smalki zobi un plats galvas kauss. Astes gals ir melns. Korsakam ir līki, asi nagi, un tas var uzrāpties kokā. Ausis palielas, bet īsāks purns nekā rudajai lapsai. Tas ir tuvs radinieks Amerikas korsakam un polārlapsai, bet ģenētiski vistuvāk tas ir Tibetas smilšu lapsai.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korsaki ēd dažādus mazus dzīvniekus, putnus, grauzējus un kukaiņus, kā arī tie dažreiz ēd maitu. Korsaks bieži aprok savu medījumu, īpaši grauzējus. Tas pamatā medī naktī. Korsakam ir ļoti laba redze, dzirde un oža. Korsaks ļoti reti uzturā lieto augus. Izaudzinājis bērnus, korsaks dažus mēnešus pavada, sirojot pa stepi. Tas nevar iet pa mīkstu sniegu, un sniega sasnigšana bieži nozīmē daudzu šo dzīvnieku nāvi. Korsaks patērē maz ūdens.

Korsaks veido monogāmus pārus uz visu mūžu. Bērnus mātīte iznēsā 8 nedēļas. Tam piedzimst apmēram 2-6 kucēni. Korsaka mūža garums ir 3—12 gadi. Korsaks dzimumbriedumu sasniedz 9—10 mēnešos. Visbiešāk savu midzeni korsaks iekārto susliku alās, reizēm ieņem vecas āpšu un rudo lapsu alas. Pats alas rok ļoti reti. Korsaka galvenais ienaidnieks ir vilks, bet to medī arī rudā lapsa. Korsaks var ātri skriet, sasniedzot ātrumu līdz 50 km/h, bet ātri nogurst.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korsakam ir trīs pasugas:[2]

  • Vulpes corsac corsac
  • Vulpes corsac kalmykorum
  • Vulpes corsac turcmenicus

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mammal Species of the World - Browse: corsac». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. martā. Skatīts: 2009. gada 15. janvārī.
  2. SITI * Amérique du Nord: Vulpes corsac[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]