Pāriet uz saturu

Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Karaliene Luīze)
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luise von Mecklenburg-Strelitz
Prūsijas karaliene - konsorte
Amatā
1797. gada 16. novembrī — 1810. gada 19. jūlijā

Dzimšanas dati 1776. gada 10. martā
Hannovere, Braunšveigas-Līnburgas Kūrfirstiste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1810. gada 19. jūlijā
Hoencērica, Prūsijas Karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Šarlotenburga, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Mēklenburgas dinastija
Tēvs Kārlis II Mēklenburgs-Štrēlics
Māte Hesenes-Darmštates Frederike
Dzīvesbiedrs(-e) Frīdrihs Vilhelms III
Bērni 9, to skaitā Frīdrihs Vilhelms IV, Vilhelms I, Aleksandra Fjodorovna, Prūsijas princis Kārlis, Prūsijas princese Aleksandrīne, Prūsijas princese Luīze, Prūsijas princis Albrehts
Reliģija luterānisms
Paraksts

Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (vācu: Luise Auguste Wilhelmine Amalie Herzogin zu Mecklenburg , bieži saukta par karalieni Luīzi (vācu: Königin Luise); dzimusi 1776. gada 10. martā, mirusi 1810. gada 19. jūlijā) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797. gada līdz savai nāvei 1810. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III sieva.

Apprecējusies nepilnu 17 gadu vecumā. Izcēlusies ar skaistumu un dabisku uzvedību, kas padarīja Luīzi populāru tautā. Luīze atbalstīja mākslu, kā arī iesaistījās politiskajos procesos. Napoleona karu laikā pēc prūšu zaudējuma 1806. gada Jēnas-Auerštetas kaujā karalis bija spiests pamest Berlīni un doties uz Austrumprūsiju. Pēc krievu zaudējuma 1807. gada Frīdlandes kaujā, Prūsija bija spiesta lūgt mieru ar Franciju. Pazīstama ir karalienes personiskā tikšanas ar Napoleonu Tilzītē 1807. gadā, neveiksmīgi mēģinot pierunāt Napoleonu maigākiem miera nosacījumiem Prūsijai. Karalis ar karalieni atgriezās Berlīnē 1809. gadā. 1810. gadā karaliene Luīze pēkšņi mira. Napoleons esot teicis: "Prūsijas karalis zaudējis savu spējīgāko ministru".

Karaliene Luīzes vārdā tika nosaukts Prūsijas "Luīzes ordenis". Karaliene Luīze laika gaitā izveidojās par tēlu, kas personificēja Prūsijas sievietes ideālus. Luīzes tēls izmantots literatūrā un kino, tai skaitā nacistu laikā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]