Pāriet uz saturu

Kasešu bumba

Vikipēdijas lapa
60. gados ASV armijas bruņojumā esošā raķetes kasešu kaujas galviņa "M139", kuras mīnas pildītas ar zarīna gāzi

Kasešu bumba arī ķekarbumba (angļu: Cluster bomb, vācu: Streubombe, krievu: Кассетная бомба, franču: Bombe à sous-munitions) ir kara aviobumba-konteiners, kas pildīta ar 200 līdz 650 mīnām/granātām jeb minibumbām (pildītām ar sprāgstmaisījumu un šrapneļiem, vai kaujas gāzēm).

Karadarbībā Vjetnamā 70. gados ASV armijas kasešu bumbas "BLU-3 (Pineapple)" mīna

Konteiners pēc izmešanas no bumbvedēja var atvērties vienā no desmit noteiktajiem augstumiem - robežās no 90 līdz 900 metriem. Attiecīgi mainās arī trāpījuma zona un blīvums - atkarībā no kasešu bumbu veida to darbības teritorijas lielums var mainīties no dažiem simtiem kvadrātmetru līdz pat 20 hektāriem. Katra minibumba ir apgādāta ar piepūšamu stabilizatoru, kas orientē to ar priekšgalu uz leju, un satur daudzfunkciju, t.i., bruņsitēju-šķembu-aizdedzinošo, kaujas daļu. Šī kaujas daļa spēj caursist 17 mm bruņas vai nogalināt cilvēku 75 metru rādiusā. Ir arī kasešu artilērijas šāviņi ar identisku darbības principu.

Daļa (aptuveni 20-30%) mīnu nesprāgst uzreiz, bet pēc laika. Šie ļoti jutīgie spridzekļi turpina atrasties uz zemes, jumtiem, pussagrautās mājās vai ieķērušies kokos. Dzīvē šo nesprāgušo bumbu efekts ir pielīdzināms kājnieku mīnām, ievainojot vai nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus, piemēram, atjaunojot sagrautās ēkas vai atsākot lauksaimniecības darbību.

Saskaņā ar Landmine Monitor datiem, starptautiskā sabiedrība katru gadu piešķir aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, lai atbalstītu cietušās valstis nesprāgušās munīcijas iznīcināšanā.

Tiesiskais aspekts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ASV bumbvedējs B1-B Lancer izmet kasešu bumbu kravu
Mūsdienās ASV armijas bruņojumā esošā kasešu bumba "CBU-97", sver 450 kg un satur 202 minibumbas

Starptautiskie likumi aizliedz kasešu bumbu un šāviņu izmantošanu apdzīvotās vietās, kā nemērķtiecīgu masu iznīcināšanas ieroci, kurš iznīcina gan pretinieka kaujas spēkus, gan civiliedzīvotājus. Bez tam no vēlāk, drupu attīrīšanas darbos sprāgstošajām mīnām, iet bojā nepamatoti daudz civiliedzīvotāju, bet sakropļoti tiek vēl vairāk (piemēram, no M483A1, ko Izraēla izmantoja 2006. gadā iebrūkot Libānā, aptuveni 70% mīnu sprāga vēlāk, jo munīcija bijusi veca). Bez tam daudzu paveidu mīnas ir spilgtās krāsās (piemēram, "BLU 97") un pēc formas mazas kā rotaļlietas, kas piesaista bērnu uzmanību. Rezultātā karadarbības laikā no kasešu bumbām un šāviņiem, kā liecina statistika, bojā iet vairāk civiliedzīvotāju, nekā karavīru.

2008. gada maijā notika starptautiska konference, kuras mērķis bija izstrādāt līgumu, lai aizliegtu kasešu bumbu izmantošanu. Konferencē nepiedalījās lielākās kasešu bumbu ražotājas un izmantotājas (ASV, Lielbritānija, Ķīna, Indija, Izraēla un Krievija). 30. maijā 111 valstis Dublinā parakstīja vienošanos par starptautisku kasešbumbu aizlieguma līgumu, kas paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemsies astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]