Kasumigauras ezers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kasumigauras ezers
Kasumigaura landsat.jpg
Landsat satelīta attēls
Atrodas Karogs: Japāna Japāna
Koordinātas 36°2′25″N 140°23′39″E / 36.04028°N 140.39417°E / 36.04028; 140.39417Koordinātas: 36°2′25″N 140°23′39″E / 36.04028°N 140.39417°E / 36.04028; 140.39417
Platība 220 km2
Vidējais dziļums 4 m
Lielākais dziļums 7 m
Tilpums 0.848 km3
Augstums v.j.l. 0,16 m
Sateces baseins 1 915 km2
Salas 0
Apdz. vietas krastos Cučiura, Kasumigaura
Kasumigauras ezers (Japāna)
Kasumigauras ezers
Kasumigauras ezers
Kasumigauras ezers Vikikrātuvē
Ezers un Cukubas kalns, skatoties no austrumiem

Kasumigauras ezers (japāņu: 霞ヶ浦 Kasumigaura) ir otrs lielākais ezers Japānā, atrodas 60 km uz ziemeļaustrumiem no Tokijas.

Šaurākā nozīmē un arī oficiāli Kasumigauras ezers attiecas uz ūdenstilpi 167,63 km2 platībā.[1][2] Plašākā nozīmē Kasumigauras ezers var attiekties arī uz blakus esošo ezeru grupu, kurā ietilpst arī pats Kasumigauras ezers, turpmāk saukts par Nisiura (西 浦) un divi mazāki ezeri Kitaura (北 浦; 35,16 km2 ) un Sotonasakaura (外 浪 逆 浦; 5,85 km2 ), kā arī aptver upes, kas tos savieno. Šajā gadījumā kopējā platība ir 220 km2.

Aptuveni 45% no zemes, kas ieskauj ezeru, ir dabiska ainava, bet 43,5% — lauksaimniecības zeme.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kasumigauras ezers sākotnēji bija iesāļūdens lagūna, kurai bija netieša saikne ar Kluso okeānu ar Hitačigavas un Tone upēm. 1963. gadā slūžu būvniecība netālu no šo upju satekas atvienoja ezeru no okeāna ūdens. Tā rezultātā Kasumigauras ezera sāļums samazinājās, un mūsdienās ezerā ir saldūdens. Šis ezers Edo periodā bija pazīstams ar tradicionālo zvejniecību. Bet šobrīd zvejas apjomi ir krasi samazinājušies ūdens kvalitātes pasliktināšanās dēļ, ko daļēji izraisīja plūdmaiņas slūžu aizvēršana 1963. gadā atsāļošanas nolūkos.[3]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Kasumigauras ezeru izmanto makšķerēšanai, apūdeņošanai, tūrismam, atpūtai un apkārtnes iedzīvotāju un vietējās rūpniecības patēriņam .

Kasumigauras ezera ūdeņos var noķert dažādas zivis, tostarp salakas, japāņu ledus zivis, karūsas, grunduļus, japāņu zušus un upju garneles. Vispopulārākā nozveja ir kultivētās karpas, kam seko salakas un grunduļi. Vēl viena kultivēta Kasumigauras ezera bagātība ir skaistās Kasumi saldūdens pērles. Tās bija pazīstamas ar augstu spīdumu un sārtām nokrāsām, kas ir četrus gadus ilga audzēšanas perioda rezultāts. Tomēr 2006. gadā audzēšana tika pārtraukta, jo tās izkonkurēja lētas saldūdens pērles no Ķīnas.

Kasumigauras ezera ūdens jau sen ir izmantots lauku apūdeņošanai apkārtējā aluviālajā līdzenumā un kalnu laukos uz diluviālām terasēm, kuras klāj biezas vulkānisko pelnu nogulsnes. Galvenās kultūras ir rīsi un lotosa saknes (tradicionāla vietējā kultūra). Citu kultūraugu vidū ietilpst tomāti, gurķi, baklažāni, arbūzi, kukurūza, edamame pupas, saldie kartupeļi, vietējo ķirbju un redīsu paveids, zemesrieksti .

Daudzi tūristi apmeklē ezeru vasarā, lai apskatītu hobikibune (帆引き船) buru zvejas laivas, kas ir unikālas Kasumigauras ezeram. Karstākajos mēnešos populārs ir Suigo akvaparks, kas atrodas Cučiurā. Kasumigauru visaptverošā parka vējdzirnavas ir iecienīta vieta visa gada garumā, īpaši pavasarī, kad zied tulpes .

Ezers ir aktīvās atpūtas tūrisma objekts. Sporta makšķerēšanas entuziastus un makšķerniekus var atrast netālu no krasta un ap ezera apkārtnes upes grīvām. Siltās nedēļas nogalēs ezerā plaši sastopamas jahtas, motorlaivas, buru laivas un ūdens motocikli. Plašajos apkārtnes mitrājos galvenokārt ziemošanas periodā var novērot lielu daudzumu ūdensputnu. Sastopami tādi putni kā Japānas kormorāns, mazais gulbis, mazais baltais gārnis, zivju gārnis, meža pīle, baltvēderis, zaļais gārnis, purva tilbīte, Japānas purva ķauķis, Japānas niedru stērste un laucis.

Kasumigauras ezers nodrošina vairāk nekā 60 tonnas ūdens sekundē; lielākā daļa nonāk lauksaimniecībā (83%). Pārējais tiek izmantots vietējai rūpniecībai (13%) un iedzīvotājiem (4%) Ibaraki, Čibas un Tokijas prefektūrā.

Izaicinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eitrofikācija ir nopietna Kasumigauras ezera problēma. 1982. gadā tika pieņemti tiesību akti, lai palīdzētu to novērst. Tostarp tika ieviests fosfātus saturošu sintētisko mazgāšanas līdzekļu lietošanas un pārdošanas aizliegums un slāpekļa un fosfora satura kontrole rūpnīcu notekūdeņos .

Lai palīdzētu ezera ekosistēmai, tiek veikti padziļināšanas darbi ap ezeru un galveno ietekošo upju, piemēram, Sakuras upes (桜 川), ietekās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 湖沼面積 (Japanese). Geographical Survey Institute of Japan. 2008-10-01. Skatīts: 2013-09-15archiveurl=https://archive.is/20120804091311/http://www.gsi.go.jp/KOKUJYOHO/MENCHO/200810/kosyo.htm.
  2. 日本の主な湖沼 (Japanese). Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma minitrsija. 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-12. Skatīts: 2013-09-15.
  3. Havens, K.E., P. Xie, T. Iwakuma, R.T. James, N. Takamura, T. Hanazato, and T. Yamamoto (2001). "Nutrient dynamics and the eutrophication of shallow lakes Kasumigaura (Japan), Donghu (PR China), and Okeechobee (USA)". Environmental Pollution. 111(2):263–272.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]