Purva tilbīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Purva tilbīte
Tringa glareola (Linnaeus, 1758)
Purva tilbīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsTilbītes (Tringa)
SugaPurva tilbīte (Tringa glareola)
Purva tilbīte Vikikrātuvē

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Purva tilbītei visradniecīgākās ir dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis) un pļavu tilbīte (Tringa totanus).[2] Šo sugu kopējais priekštecis dzīvoja miocēna un pliocēna mijā, apmēram pirms 5—6 miljoniem gadu.

Eiropā aizsargājama putnu suga, iekļauta Eiropas Savienības Putnu direktīvas I pielikumā.[3] Sugas populācija kopumā nav apdraudēta.[4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva tilbīte Japānā
Purva tilbīte ziemošanas vietā Indijā

Purva tilbīte ir gājputns. Ligzdo, sākot ar Ziemeļeiropu un Centrāleiropu, areālam turpinoties pāri Sibīrijas centrālajai daļai līdz Anadirai, Kamčatkai, Komandora salām un Ķīnas ziemeļaustrumiem. Reizēm sastopama Aleutu salās. Ziemo tropiskajā un subtropiskajā Āfrikā, Indijā, Dienvidaustrumu Āzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Austrālijā.[5][6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā purva tilbīte ligzdo pareti, nevienmērīgi, galvenokārt augstajos purvos.[6][7] Piemēram, Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū purva tilbīte ligzdo gan Rampas purvā, gan Ādažu poligona klajumu slapjākajās un zāļainākajās vietās.[3] Atlido aprīlī, aizlido septembrī. Tā ir parastākā tilbīte caurceļošanas laikā.[6][7]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva tilbīte ir neliels, graciozs bridējputns, mazākā no visām tilbītēm. Ķermeņa garums ir 19—23 cm, spārnu plētums 54—57 cm, svars 34—98 g.[5][8] Mātītes vidēji nedaudz lielākas nekā tēviņi, riesta apspalvojums izaug ātrāk nekā tēviņiem.[5]

Ārēji purva tilbīte ir līdzīga meža tilbītei (Tringa ochropus), bet ir par to gaišāka, smalkāka un ar garākām kājām, arī spārnu iekšpuses ir daudz gaišākas. Purva tilbītes apspalvojums mugurpusē, uz galvas, krūtīm un kakla ir raibumoti brūns, uz vēdera un virsastes balts. Kājas dzeltenīgas. Tai ir salīdzinoši īss un smalks, tumši brūns knābis. Astes gals smalksvītrains. Ārpus vairošanās sezonas apspalvojums kļūst tumšāk brūns un mazāk raibumots, krūtis gaiši pelēkas, mazāk svītrotas, uzacis gaišākas. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem ārpus vairošanās sezonas, bet brūnais spalvu tonis ir siltāks, raibumi gaiši brūni, krūtis pelēkbrūnas ar smalkām brūnām svītriņām.[2][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļošanas laikā mēdz pulcēties lielākos un mazākos bariņos

Purva tilbīte mājo purvos, kūdrājos, mitros, atklātos skujkoku mežos un dažādu ūdenstilpju piekrastēs ar krūmiem un ar vai bez skujkokiem. Ceļošanas laikā mēdz pulcēties lielākos un mazākos bariņos, tad sastopamas dažādos mitrājos, staignājos un jūras piekrastē.[3][5][7] Ārpus ligzdošanas sezonas galvenokārt uzturas atklātās, mitrās vietās vai ūdens malā.[5]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasarā purva tilbīte galvenokārt barojas ar sīkiem, līdz 2 cm lieliem bezmugurkaulniekiem (piemēram, kukaiņiem, galvenokārt ūdens, vabolēm, kukaiņu kāpuriem, tārpiem, moluskiem, vēžveidīgajiem, zirnekļiem), arī ar sēklām, aļģēm, zivīm (līdz 2 cm), kurkuļiem un vardēm.[5][7][8] Purva tilbīte barību uzlasa, knābā, izurķē vai vienkārši velk knābi cauri ūdenim. Ķer arī lidojošos kukaiņus gaisā. Barību atrod, galvenokārt izmantojot redzi. Barojas seklā ūdenī vai dubļos, retumis peld. Parasti barojas pa vienai vai pāros, novērotas arī nelielas, izklīdušas grupiņas. Barošanās teritoriju var aizsargāt.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva tilbīte Igaunijā

Purva tilbītes veido monogāmus pārus, abi dzimumi ligzdošanas vietās ierodas vienlaicīgi.[5][7] Pāri ligzdo attālināti viens no otra, 1—10 pāri/km², bet meža tundrā līdz 50 īpatņiem/km².[5] Ligzda atrodas zemes iedobē, sūnās vai biezā zālē, retāk uz ciņa vai koku zaros citu putnu veidotā ligzdā (piemēram, mežastrazdu), labi paslēpta. Tās diametrs 8—10 cm, dziļums 4—5 cm. Izklājumā sauss materiāls (sūnas, zāļu stiebri un lapas). Dējumā parasti 4, reizēm 3 gaiši zaļas olas ar tumši brūniem vai violetbrūniem raibumiņiem. Dēšanas intervāls 1—2 dienas. Sezonā viens dējums. Inkubācijas periods ilgst 22—23 dienas. Perē abi vecāki. Cālēni izšķiļas segti ar dūnām, uz muguras uz gaiši brūna vai krēmbalta pamata melni vai brūni raibumiņi, pakausis tumšs, vēders balts. Mazuļi ir ligzdbēgļi un meistarīgi slēpjas no plēsējiem.[3][5][7] Kad cālēni sasniedz 7—10 dienu vecumu, par tiem parasti turpina rūpēties tikai tēviņš. Apspalvojums izaug 28—30 dienu vecumā. Dzīves ilgums var sasniegt 11 gadus. Dzimumbriedumu sasniedz gada vecumā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
  2. 2,0 2,1 Hayman, Peter; Marchant, John; Prater, Tony (1986). Shorebirds: an identification guide to the waders of the world. Boston: Houghton Mifflin. ISBN 0-395-60237-8.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Purva tilbīte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 22. janvārī.
  4. IUCN: Wood Sandpiper
  5. 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 Alive: Wood Sandpiper (Tringa glareola)
  6. 6,0 6,1 6,2 Purva tilbīte Archived 2019. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē. putni.lv
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 «Ligzdošanas sezona ilgst no [[maijs|maija]] līdz [[jūnijs|jūnija]] vidum. Purva tilbīte. Tringa glareola. Wood sandpiper.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. decembrī. Skatīts: 2019. gada 12. decembrī.
  8. 8,0 8,1 Tringa glareola — Wood Sandpiper

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]