Katalāņi

Katalāņi
*Catalans*
	Katalāņi pasaulē
Visi iedzīvotāji
	Aptuveni 12 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Spānija; Francija
Valodas
	katalāņu, spāņu, franču
Reliģijas
	katolicisms

Katalāņi (katalāņu: catalans; spāņu: catalanes) ir romāņu tauta, kas lielākoties dzīvo Spānijas Katalonijas autonomajā apgabalā un Andorā, kā arī tuvākajās valstīs — Itālijā, Francijā. Runā katalāņu valodā, kas ir oficiālā valsts valoda Andorā, kā arī spāņu, franču un itāļu valodās. Reliģija — katolicisms. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katalonijas teritorija tika apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Tādu tautu kā ibēri, goti sajaukšanās veicināja unikālas kultūras un valodas veidošanos.

3. gadsimtā p.m.ē. Katalonija kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu. Tolaik šo reģionu sauca par Tarakonas Spāniju (Hispania Tarraconensis).

Pēc Romas impērijas sabrukuma Katalonija nonāca Visigotu pakļautībā, bet 8. gadsimta sākumā to iekaroja arābi.

8. gadsimta beigās Katalonijas teritoriju franki iekaroja no arābiem, un tā kļuva par daļu no Franku valsts. 9. gadsimtā sāka veidoties neatkarīgas grāfistes, piemēram, Barselonas grāfsite. 11. gadsimtā Barselonas grāfs Ramons Berenguers I apvienoja vairākus apgabalus, uzsākot Katalonijas konsolidāciju. 1137. gadā Barselonas grāfs Ramons Berenguers IV apprecēja Aragonas troņa mantinieci Petronilu, un Katalonija kļuva par Aragonas karalistes sastāvdaļu.

9.-12. gadsimtā attīstījās katalāņu valoda, kas kļuva par katalāņu identitātes pamatu.

13. un 14. gadsimtā Katalonija piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu, aktīvi attīstot tirdzniecību un jūrniecību. Šajā laikā Barselona kļuva par nozīmīgu Vidusjūras reģiona tirdzniecības centru.

1479. gadā Katalonija kļuva par daļu no apvienotās Spānijas karalistes.

18. gadsimta sākumā katalāņi atbalstīja Habsburgus, bet pēc to sakāves 1714. gadā zaudēja tiesības uz autonomiju, ko noteica Nueva Planta dekrēts. Jau 19. gadsimtā sākās katalāņu kultūras un politiskās atdzimšanas periods (Renaixença), kura mērķis bija atjaunot katalāņu valodu un kultūru.

Spānijas pilsoņu kara laikā (1936—1939) Katalonija bija viens no republikāņu centriem. Pēc Franko uzvaras katalāņu autonomija tika apspiesta, un katalāņu valodas lietošana tika ierobežota. Tomēr pēc Franko nāves un Spānijas pārejas uz demokrātiju 1978. gadā Katalonijai tika piešķirts autonomās kopienas statuss ar paplašinātām pašpārvaldes tiesībām.

Pēdējās desmitgadēs Katalonijas neatkarības jautājums ir kļuvis par vienu no centrālajiem Katalonijas politikas jautājumiem. 2017. gadā reģionā notika neatkarības referendums, kuru neatzina ne Spānijas centrālā valdība, ne starptautiskā sabiedrība.