Kausa rumpucis

Vikipēdijas lapa
Kausa rumpucis
Helvella acetabulum
Kausa rumpucis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsKaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina)
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklaseKaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaRumpuču dzimta (Helvellaceae)
ĢintsRumpuči (Helvella)
SugaKausa rumpucis (H. acetabulum)
Kausa rumpucis Vikikrātuvē

Kausa rumpucis (Helvella acetabulum, arī Paxina acetabulum, Peziza acetabulum un Acetabula vulgaris) ir Latvijā vidēji bieži sastopama rumpuču ģints neēdama sēne.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugu pirmais aprakstījis Kārlis Linnejs 1753. gadā kā Peziza acetabulum.[1][2] Mūsdienu nosaukumu devis Lisjēns Kelē 1886. gadā.[3] 1977. gadā divas kausa rumpuču varietātes tika izdalītas kā atsevišķas sugas, Helvella arcto-alpina[4] un lielāko un gaišāko, vairāk dienvidos augošo Helvella dryadophila.[5][6]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauni kausa rumpuči
  • Cepurīte: iekšpuse gluda, sākumā gaiši brūna, vēlāk olīvbrūna, sausā laikā un gaišākās vietās tumšāka līdz gandrīz melnai, sakritušu lapu noklāta var būt gaiša līdz bēša krāsai.[7] Ārpuse samtaina, bālgana līdz brūnai, kļūst gaišāka kātiņa virzienā, ar zarotām dzīslām no kātiņa puses. Apmale vecākām sēnēm viļņaina, reizēm ieplīsusi. Sākumā puslodes, vēlāk kausa un šķīvja veidā, kaila un gluda, gaļīga, augstums un platums 2—8 cm. Mīkstums no balta līdz brūnganam. Garša un smarža nav samanāmas.[8]
  • Kātiņš: sākumā balts, vēlāk dzeltenīgs un dzeltenīgi brūngans, dobs, bieži ar vairākiem gareniskiem dobumiem,[9] uz pamatni sašaurināts, ar krasi izteiktām 5—7 dzīslām, kas zarodamās pāriet uz cepurītes apakšdaļu. Garums 2—4 cm, resnums 1—1,5 cm (Dienvideiropā atrasti lielāki eksemplāri attiecīgi līdz 8 un 5 cm).[10]
  • Sporas: bezkrāsainas, birumraksts balts, eliptiskas vai elipsoīdas, gludas, vienšūnas, ar vienu lielu eļļas pilienu, 16—19/11—12 µm[11] (citos avotos izmēri norādīti starp 15,5—24/10,5—15 µm).[7][10][12]
  • Aski: ar kātiņu, cilindriski, ar 8 sporām, 180—320/15—20 µm.[7][12] (Dienvideiropas avots norāda izmērus 310—380/13—16 µm.)[10]
  • Parafīzes pavedienveidīgas, brūnas, ar šķērssienām, pie pamatnes dakšveidīgi dalītas, 200—300/2,5 µm, galotnes virzienā paplašinās līdz 4 (10) μm.[12][7][13]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kausa rumpucis Čehijā

Saprofīts; pēc Kuo domām, var veidot mikorizu.[14] Aug uz augsnes lapu koku (īpaši apšu un ozolu) un jauktos mežos, meža pļavās, ceļmalās, mitrās vietās.[15] Latvijā no aprīļa līdz jūnijam,[11] siltos reģionos citos laikos.[14][16] Sastopams arī pilsētās, fiksēts Rīgā pie Bābelītes ezera[17] un Jūrmalā pie Salas ielas.[18] Reizēm aug lielās biezās grupās. Atrasts Eirāzijā un Ziemeļamerikā,[19] arī Dienvidamerikā.[12] Iespējams, izvēlas smilšainas vai kaļķainas augsnes.[7]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kausa rumpuči jauktu koku mežā Kazahstānā
Kausa rumpuči Oregonā, ASV

Pamatā tiek uzskatīts par neēdamu.[9][11] Daži avoti novērtē kā nosacīti ēdamu, bet spējīgu izsaukt vieglu saindēšanos.[7] Citi nosauc ēdamību par nenoskaidrotu[16] vai par ēdamu, bet neizsaucošu kulināru interesi,[20] kas ir ļoti bieži attiecībā uz sīkajām sēnēm. Vairākas citas rumpuču ģints sēnes tiek apvainotas indīgā giromitrīna klātbūtnē, tāpēc nepārbaudītās sugas, ieskaitot kausa rumpuci, tiek stingri ieteikts pirms gatavošanas novārīt ar ūdens noliešanu vai ilgstoši žāvēt bez cilvēku klātbūtnes, kas daudzkārtīgi samazina giromitrīna daudzumu sēnēs.[15]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No citām mazām brūnām kausveida sēnēm atšķiras ar izteikto dzīslojumu cepurītes apakšdaļā.[11] Pie šīs pazīmes neievērošanas Latvijā var tikt sajaukts ar Kelē rumpuci vai melnbalto rumpuci, kuru kātiņa dzīslojums izbeidzas tūlīt pēc cepurītes sākuma un nezarojas uz tās.[7][16] Ziemeļamerikā sastopami arī citi līdzīgi rumpuči, kā Helvella costifera, kurš atšķiras no kausa rumpuča ar cepurītes dzeltenīguma nokrāsas trūkumu.[14] Ziemeļeiropā ir reta suga Helvella hyperborea ar līdzīgu dzīslojumu, bet tumšu samtaino cepurītes ārpusi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Ascomycete.org: Helvella acetabulum (L.) Quél., Enchir. Fung.: 275 (1886).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  2. ↑ Linnaeus C. (1753). Species Plantarum (latīniski) (1 ed.). Stockholm: Impensis Laurentii Salvii. p. 1181.
  3. ↑ MycoBank: Quélet, L. 1886. Enchiridion Fungorum in Europa media et praesertim in Gallia Vigentium. :1-352
  4. ↑ Mycobank: Helvella arcto-alpina
  5. ↑ Mycobank: Helvella dryadophila
  6. ↑ A revision of the Helvella acetabulum group (Pezizales) in Fennoscandia Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Authors: Harmaja, Harri Journal: Karstenia, Volume 17 (1977), Issue 1, pages 45-58. Doi: https://doi.org/10.29203/ka.1977.124
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 «Агеев Д. В., Бульонкова Т. М. Лопастник чашевидный (Helvella acetabulum) – Грибы Сибири». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  8. ↑ Jordan M. (2004). The Encyclopedia of Fungi of Britain and Europe. London, UK: Frances Lincoln. p. 52. ISBN 0-7112-2379-3.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Fungi.lv — kausa rumpucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 Fungal Systematics and Evolution: The genera Helvella and Dissingia (Ascomycota: Pezizomycetes) in Europe – Notes on species from Spain Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē., 75.lpp.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 495. lpp.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 «Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  13. ↑ Tylutki EE. (1979). Mushrooms of Idaho and the Pacific Northwest. Moscow, ID: University Press of Idaho. p. 74. ISBN 0-89301-062-6.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 Kuo, M. (2012, August). Helvella acetabulum. MushroomExpert.Com
  15. ↑ 15,0 15,1 123Pilzsuche: Hochgerippter Becherling Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē., Pfannenförmiger Becherpilz, Pokal-Rippenbecherling, Hochgerippte Lorchel, Hochgerippte Becherlorchel - ESSBAR! HELVELLA ACETABULUM (SYN. PAXINA ACETABULUM, PAXINA SULCATA, ACETABULA SULCATA, ACETABULA VULGARIS)
  16. ↑ 16,0 16,1 16,2 «California Fungi—Helvella acetabulum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  17. ↑ «Dziedava: Sēnes. Kausa rumpucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
  18. ↑ Dabas dati: Kausa rumpucis, Helvella acetabulum
  19. ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
  20. ↑ «Ciupercar.ro: Paxina Acetabulum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. septembrī. Skatīts: 2020. gada 4. jūnijā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kausa_rumpucis&oldid=3618893"