Kaņiva

Kaņiva
Kaņiva;
	apgabala pilsēta
Канів
	Kaņivas upes kuģu stacija
; Karogs	; Ģerbonis
	KaņivaKaņiva Ukrainas kartē
	KaņivaKaņiva Čerkasu apgabala kartē
	Koordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°EKoordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Čerkasu apg.
Pirmoreiz minēta	1078. gadā
Magdeburgas tiesības	1601. gadā
Pilsētas tiesības	1796. gadā
Platība
• Kopējā	17,42 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	23 503
• blīvums	1 448/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	19000—19009
Tālruņu kods	+380-4736
Mājaslapa	www.kaniv-rada.gov.ua
	Kaņiva Vikikrātuvē

Kaņiva (ukraiņu: Канів) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos, Dņepras labajā krastā pie Kaņivas ūdenskrātuves 75 km no apgabala centra Čerkasiem. Kaņivas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture

Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta Pečeru paterikā, kas datēts starp 1074. un 1088. gadu. Minēta arī 1144. gadā, kad kņazs Vsevolods Oļgovičs dibinājis Svētā Jura baznīcu. 12. gadsimtā bijusi ievērojama apdzīvota vieta, kalpojusi kā Kijivas kņazu un polovciešu sūtņu oficiālā tikšanās vieta. Pilsēta vairākkārt nopostīta. 1320. gadā Kaņivu ieņēma lietuviešu kņazs Ģedimins un no 1362. gada tā bija Lietuvas Lielkņazistes pakļautībā. 16. gadsimtā Kaņiva kļuva par savdabīgu kazaku svētvietu, kur netālu no klostera apmetās tie Zaporožjes kazaki, kas vairs nevarēja piedalīties kaujās. 1601. gadā Kaņivai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1667. gadā Kaņiva nonāca Polijas sastāvā, bet no 1672. gada — Turcijas valdījumā. 1793. gadā, pēc Polijas otrās dalīšanas, Kaņiva nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Strauja pilsētas industriālā attīstība sākās 1964. gadā sakarā ar Kaņivas HES būvniecību. Mūsdienās pārtikas rūpniecības un enerģētikas centrs. Četrus kilometrus no pilsētas centra atrodas Ševčenko nacionālais rezervāts, kur 1861. gadā apglabāts ukraiņu dzejnieks Tarass Ševčenko.^[2]

Cilvēki

978. gadā netālu no pilsētas tika nogalināts Jaropolks Svjatoslavičs. Pilsētā apglabāts dzejnieks Tarass Ševčenko un rakstnieks Arkādijs Gaidars.

Atsauces

↑ http://www.ck.ukrstat.gov.ua/source/arch/2017/chisl_1704.pdf.
↑ «Історична довідка про місто КАНІВ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaņiva.

Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)

[wikidata-4b7be34b7c43a94f7e51ff3e4ab0f4c5f7f1de64-1] ttp://www.ck.ukrstat.gov.ua/source/arch/2017/chisl_1704.pdf.

[2] «Історична довідка про місто КАНІВ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijā.

[1]

[2]