Kiruna
| Kiruna | |
|---|---|
| Kiruna - Giron | |
 Pulksteņrādītāja virzienā no augšas: Kirunas panorāma naktī, Kirunas baznīca, Ledus viesnīca Jekāsjervē, raķetes palaišana Esreindžā, Kirunas baznīcas zvanu tornis | |
  Kiruna | |
| Koordinātas: 67°50′56″N 20°18′10″E / 67.84889°N 20.30278°EKoordinātas: 67°50′56″N 20°18′10″E / 67.84889°N 20.30278°E | |
| Valsts |
 Zviedrija |
| Novads | Lapzeme |
| Lēne | Norbotenas lēne |
| Komūna | Kirunas komūna |
| Dibināta | 1900. gadā |
| Pilsētas tiesības | kopš 1948. gada |
| Platība[1] | |
| • Kopējā | 10,06 km2 |
| Augstums | 550 m |
| Iedzīvotāji (2020)[2] | |
| • kopā | 17 513 |
| • blīvums | 1 740,9/km² |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Mājaslapa |
kiruna |
 Kiruna Vikikrātuvē | |
Kiruna (zviedru: Kiruna; ziemeļsāmu: Giron; somu: Kiiruna/Kieruna) ir vistālāk ziemeļos esošā Zviedrijas pilsēta, kas atrodas 145 km uz ziemeļiem no polārā loka Lapzemes etnogrāfiskajā novadā. 2020. gadā Kirunā dzīvoja 17 513 iedzīvotāji. Pilsēta ir nosaukta tundras irbes sāmu un somu valodas vārdā.
Kirunas raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, kur dzelzsrūdas ieguves dziļums ir 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi. Turklāt pilsēta ir nozīmīgākais kosmosa izpētes centrs Zviedrijā: Kirunā darbojas Esreindžas kosmosa centrs,[3] Zviedrijas Astrofizikas institūts[4] un Lūleo Tehnoloģiju universitātes Kosmosa zinātņu nodaļa.[5] Ledus viesnīca Jekāsjerves ciemā 17 km no Kirunas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Zviedrijas ziemeļos un darbojas kopš 1990. gada.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaut arī dzelzsrūdas atradne bija zināma vismaz kopš 17. gadsimta,[6] tās ieguve lielā attāluma un klimata dēļ nebija rentabla, turklāt fosfora piejaukums rūdu padarīja nekvalitatīvu. 1878. gadā atklātā Džilkrista—Tomasa metode ļāva izdevīgi atdalīt fosforu no dzelzsrūdas.[7][8]
Apdzīvotā vieta izveidojās 1890. gados Lossavāras-Kirunavāras Akciju sabiedrības (LKAB) vadībā starp Lossavāras un Kirunavāras kalnu pie topošās Kirunas dzelzsrūdas raktuves. 1899. gadā līdz Kirunai izbūvēja Lūleo—Kirunas dzelzceļa līniju, ko 1903. gadā pagarināja līdz Narvīkas ostai Norvēģijā, kur dzelzsrūdu pārkrauj kuģos eksportam.
Pilsētu uzbūvēja pēc arhitekta Pēra Olafa Halmana un Gustava Vikmana vadībā 1900. gada 27. aprīlī izstrādātā pilsētas ģenerālplāna, kas paredzēja savam laikmetam nepieredzētu uzmanību reģiona ģeogrāfiskajiem un klimata apstākļiem. Pilsētu būvēja Haukavāras kalna dienvidu nogāzē, kur gaisa temperatūra ziemā ir maigāka nekā apkārtējās apdzīvotajās vietās, savukārt ielu izkārtojums ierobežo vēja ātrumu. Tas kontrastē ar citām Zviedrijas ziemeļu raktuvju pilsētām kā Malmbergeta, kur apbūve veidojās neorganizēti kā patvaļīgi graustu rajoni.
1948. gadā Kiruna ieguva pilsētas tiesības, kas ļāva tai saņemt nodokļu naudu no dzelzsrūdas ieguves. Izmantojot jauniegūtos līdzekļus, 1953. gadā uzsāka vērienīgu pilsētas centra pārbūvi, nojaucot lielāko daļu pirms 1920. gada uzcelto ēku un aizstājot tās ar jaunām.[9]
Pēc Otrā pasaules kara Kirunas saimniecība sāka diversificēties, sākot ar mašīnbūves nozari. Vispirms uzsāka ražot iekārtas, lai nodrošinātu raktuves darbību. Vēlāk sāka darboties uzņēmumi, kas ražoja iekārtas citām saimniecības nozarēm. 1950. gados darbojās Norlandes fonds, kurā daļu LKAB peļņas ieguldīja vietējo uzņēmumu attīstībai.[10] Nolūkā atdalīt civilo gaisa satiksmi no militārās 1960. gada 10. novembrī uzbūvēja Kīrunas lidostu.
1957. gadā Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija dibināja Kirunas Ģeofizikālo observatoriju (tagad — Zviedrijas Astrofizikas institūts). 1966. gadā dibināja Esreindžas kosmosa centru, kurā veic raķešu, balonu, satelītu un izmēģinājumu lidojumus, kā arī novērojumus. Kopš 1987. gada Kirunā darbojas Lūleo Universitātes Kosmosa zinātņu nodaļa.[3][4][5]
Tā kā Kirunas dzelzsrūdas dzīsla ir līdz pat 2 km dziļa un aptuveni 70° slīpumā pavirzās virzienā zem pilsētas, derīgā izrakteņa ieguve izraisa apkārtējās teritorijas iegrimšanu. Lai novērstu arī pilsētas apbūvētās daļas iegrimšanu, 2004. gadā izlēma pilsētu pakāpeniski līdz 2100. gadam pārvietot 3 km uz austrumiem. Iecere paredz izjaukt pa daļām un no jauna salikt citā vietā 21 no arhitektoniski vērtīgākajām Kirunas vecpilsētas ēkām. Pārējās celtnes nojauks, tās aizstājot ar citām jaunajā vietā.[11][12] Pirmos būvdarbus uzsāka 2007. gadā.[13]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kiruna atrodas 145 km uz ziemeļiem no polārā loka. Pilsētas centrs atrodas Haukavāras paugurā 530 m virs jūras līmeņa, augstu virs Tornelvenas upes ziemeļos un Kālikselvas upes dienvidos.
Uz dienvidiem no Kirunas atrodas Kirunavāras kalns, kurā atrodas Kirunas dzelzsrūdas raktuve, savukārt uz ziemeļiem no Kirunas atrodas Lossavāras kalnas, kas agrāk arī ir bijusi raktuve, taču mūsdienās tiek izmantots kā slēpošanas trase. Ainavā uz ziemeļiem un rietumiem no Kirunas dominē Skandināvijas kalni, kas ir redzami no Kirunas pilsētas centra. Arī Zviedrijas augstākais kalns — Kebnekaise ir redzams no tā.
Kirunas apkārtne ir reti apdzīvota. Teritorija uz Ziemeļiem no Kirunas ir neapdzīvota, bez ceļiem, daļēji taiga, daļēji tundra līdz Norvēģijas un Somijas robežai pie Trīs valstu akmens krāvuma.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kirunai raksturīgs subarktisks klimats ar īsām, vēsām vasarām un garām, aukstām ziemām. Sniega sega parasti izveidojas septembra beigās un nenokūst līdz maija vidum, taču snigšana var būt novērojama jebkurā gadalaikā. Polārā diena ilgst 50 dienas no 28. maija līdz 16. jūlijam, savukārt baltās naktis ilgst no maija sākuma līdz augusta sākumam. Polārā nakts ilgst 22 dienas no 11. decembra līdz 1. janvārim, taču tās ilgums var atšķirties atkarībā no apkārtējā reljefa. Salīdzinājumā ar Zviedrijas dienvidiem un centrālo daļu, ziemas Kirunā ir ļoti aukstas, taču Eiropai raksturīgo jūras straumju un gaisa plūsmu dēļ tās ir ievērojami siltākas nekā līdzīgos platuma grādos Ziemeļamerikā vai Sibīrijā. Kirunas laikapstākļus ietekmē zema atmosfēras spiediena sistēmas, kā rezultātā 73% gada saulaino stundu ir novērojamas 5 gaišākajos mēnešos laika periodā no aprīļa līdz augustam, kamēr vien 10% ir novērojamas laika periodā no 5 tumšākajos mēnešos oktobra līdz februārim.
| Kirunas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 7.3 (45.1) |
8.1 (46.6) |
9.5 (49.1) |
16.6 (61.9) |
24.9 (76.8) |
28.5 (83.3) |
31.6 (88.9) |
27.7 (81.9) |
23.3 (73.9) |
16.1 (61) |
10.1 (50.2) |
8.7 (47.7) |
31.6 (88.9) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −7.9 (17.8) |
−6.7 (19.9) |
−2.4 (27.7) |
3.1 (37.6) |
8.9 (48) |
14.8 (58.6) |
18.5 (65.3) |
15.9 (60.6) |
10.2 (50.4) |
2.5 (36.5) |
−2.8 (27) |
−5.1 (22.8) |
4.08 (39.35) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −12.4 (9.7) |
−11.2 (11.8) |
−7.1 (19.2) |
−1.3 (29.7) |
4.7 (40.5) |
10.3 (50.5) |
13.8 (56.8) |
11.5 (52.7) |
6.5 (43.7) |
−0.7 (30.7) |
−6.5 (20.3) |
−9.3 (15.3) |
−0.14 (31.74) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −16.8 (1.8) |
−15.7 (3.7) |
−11.8 (10.8) |
−5.6 (21.9) |
0.5 (32.9) |
5.7 (42.3) |
9.1 (48.4) |
7.0 (44.6) |
2.7 (36.9) |
−3.8 (25.2) |
−10.1 (13.8) |
−13.4 (7.9) |
−4.35 (24.18) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −40.1 (−40.2) |
−42.3 (−44.1) |
−36.8 (−34.2) |
−31.1 (−24) |
−21.0 (−5.8) |
−5.0 (23) |
−1.8 (28.8) |
−5.0 (23) |
−11.8 (10.8) |
−28.8 (−19.8) |
−32.3 (−26.1) |
−37.5 (−35.5) |
−42.3 (−44.1) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 25.7 (1.012) |
20.2 (0.795) |
15.2 (0.598) |
19.3 (0.76) |
44.8 (1.764) |
54.6 (2.15) |
92.7 (3.65) |
66.2 (2.606) |
57.8 (2.276) |
39.6 (1.559) |
25.8 (1.016) |
31.5 (1.24) |
493.4 (19.426) |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 8 | 69 | 162 | 208 | 238 | 244 | 244 | 180 | 118 | 75 | 21 | 0 | 1 567 |
| Avots nr. 1: SMHI atvērtie dati Renhenē (nokrišņi)[14] | |||||||||||||
| Avots nr. 2: SMHI atvērtie dati Kirunas lidostā (temperatūra)[15] | |||||||||||||
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kirunā dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- hokejists Bērje Salmings (1951—2022)
- biatloniste Hanna Ēberga (1995),
- biatloniste Elvīra Ēberga (1999)
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Tätorternas landareal, folkmängd och invånare per km2 2005 och 2010» (zviedru). Zviedrijas Statistikas birojs. 2011. gada 14. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvāris. Skatīts: 2012. gada 10. janvāris.
- ↑ Q112914414.
- ↑ 3,0 3,1 Fredrick Backman. Making Place for Space: a History of 'Space Town' Kiruna 1943-2000. Umeå, Sweden : Umeå University, 2015. ISBN 978-91-7601-244-4.
- ↑ 4,0 4,1 «IRF Kiruna». Skatīts: 2009-02-03.
- ↑ 5,0 5,1 «Welcome to the Department of Space Science». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-14. Skatīts: 2009-02-03.
- ↑ Kummu 1997, p. 96.
- ↑ «Historia – Kiruna kommun» (zviedru). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2009-02-09.
- ↑ «Press room/History/1696–1919@lkab.com». Skatīts: 2009-02-09.
- ↑ Curt Persson, Jan-Erik Johansson. «Kiruna – Från ödemark till stad». Kiruna 100-årsboken (zviedru). Kiruna : Kīrunas komūna, 2000. gada 27. aprīlis. 27–43. lpp. ISBN 91-630-9371-5.
- ↑ Kjell Nilsson. «Näringsliv och forskning – Från AK till IT». Kiruna 100-årsboken (zviedru). Kiruna : Kīrunas komūna, 2000. gada 27. aprīlis. 86–90. lpp. ISBN 91-630-9371-5.
- ↑ «Kiruna: the town being moved 3km east so it doesn't fall into a mine». The Guardian. 2014. gada 22. oktobris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobris.
- ↑ Daniel Golling, Carlos Mínguez Carrasco. Kiruna forever. Stockholm : ArkDes, 2020. ISBN 978-91-985112-5-3. OCLC 1155398269.
- ↑ Jessica Rosengren. «Kirunaflytten är igång». Norrländska Socialdemokraten (zviedru), 2007-11-23. Skatīts: 2015-10-24.
- ↑ «SMHI atvērtie dati Renhenē. Nokrišņi» (zviedru). Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts. Skatīts: 2022. gada 23. marts.
- ↑ «SMHI atvērtie dati Kirunas lidostā. Temperatūra» (zviedru). Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts. 2022. gada 23. marts.