Klāra Kondrova

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Klāra Kondrova, dzimusi Vaļuma (1932_2019) bija latviešu ārste, sabiedriska darbiniece, Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas vadītāja.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1932. gada 17. augustā Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Dupānu ciemā (tagad Dupini) zemnieku Ignata Masaļska un Jekaterinas Vaļumas ģimenē. Tēvs ir ar poļu_latgaļu saknēm, nodarbojies ar biškopību, māte _ ukrainiete, apkārtnē pazīstama kā dziedniece, ārstniecības augu zinātāja.[2]

Skolas gaitas sākusi 1940. gadā Ziedukalna septiņgadīgajā skolā (Vertukšnē), kuru pabeidz 1947. gadā ar uzslavas rakstu. Mācības tiek turpinātas Maltas vidusskolā un pēc tās absolvēšanas 1951. gadā _ Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Mācījusies pie profesoriem: Aleksandra Bieziņa (1897_1975), Kristapa Rudzīša (1899_1978), Paula Stradiņa (1896_1958). 1957. gadā pabeidz studijas un ar Veselības aizsardzības ministrijas sadales komisijas lēmumu tiek norīkota darbā Maltas rajona slimnīcā.[3]

Darba gaitas uzsāk 1957. gada augustā kā akušiere_ginekoloģe slimnīcas Ginekoloģijas_dzemdību nodaļā. Maltas slimnīcai lemts kļūt par jaunās ārstes pirmo un vienīgo darba vietu 55 gadu garumā.

1967. gadā K.Kondrova kļūst par Maltas zonālās slimnīcas (Maltas rajons likvidēts 1960.gadā) galveno ārsti un nostrādā šajā amatā turpmākos 45 gadus, piedzīvojot virkni reformu un pārveides procesu valsts veselības aizsardzības sistēmā. Līdz pat 2002. gadam Maltas slimnīca pastāv kā ārstniecības iestāde, saglabājot Terapijas nodaļu un līdztekus nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumus. 2002. gadā Maltas slimnīcas vietā tomēr tiek izveidots veselības un sociālās aprūpes centrs "Malta", kur K.Kondrova turpina strādāt par vadītāju un ārsti līdz aiziešanai pelnītā atpūtā 2012. gadā.[4]

Klāra Kondrova visu mūžu ir bijusi sabiedriski aktīva, vairākkārt tikusi ievelēta gan par Maltas ciema (vēlāk pagasta), gan Rēzeknes rajona padomes deputāti. Darbojoties komisijās, ir izdevies panākt vairāku ciemata labiekārtošanas projektu īstenošanu, piemēram, Rozentovas kapličas izbūvi. Organizējot sociālās aprūpes darbu, veiksmīgi sadarbojusies ar ārvalstu sabiedriskajām organizācijām: Neatkarīgā Maltas Ordeņa Palīdzības dienestu, Norvēģijas, Somijas kristiešu labdarības organizācijām, Zviedrijas labdarības misijas pārstāvi Margaritu Rappu.[5] Atmodas laikā 1989. gadā K.Kondrova aktīvi iesaistās un darbojas Latvijas Tautas Frontes Maltas atbalsta grupā,[6] 2002. gadā piedalās Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas izveidē, dažus gadus vēlāk kļūst par nodaļas vadītāju un pilda šo pienākumu vairāk nekā 10 gadus, līdz pat dzīves izskaņai.[7]

Klāra Kondrova mirusi 2019. gada 19. februārī, apbedīta Maltas pagasta Rozentovas kapos.[8]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene nodibināta 1958. gadā. Dzīvesbiedrs _ Donāts Kondrovs, skolotājs, Maltas dambretes kluba ilggadējs vadītājs, Maltas pagasta Goda pilsonis (2002.g.). Laulībā dzimušas trīs meitas: Aija Kondrova (psiholoģe), Ilze Antoneviča (ārste-radioloģe), Daina (mirusi 1990.gadā, būdama Latvijas Medicīnas akadēmijas 4. kursa studente). Ir trīs mazbērni.[9]

Apbalvojumi, godinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1986. gadā _ medaļa "Par darba varonību" [10]
  • 1998. gadā _ LR Ministru kabineta Atzinības raksts [11]
  • 2003. gadā _ Maltas pagasta Goda pilsone[12]
  • 2010. gadā _ Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre[13]
  • 2019. gadā _ Maltas ciema ielas vienam posmam piešķirts "Klāras Kondrovas ielas" nosaukums [14]

Atmiņu stāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Klāra Kondrova». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 9.februārī.
  2. Tāvu zemes kalendars 2020. Latgolas Kuturas centra izdevnīceiba. 2019. 286. lpp. ISBN 9789984293288.
  3. Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 87. lpp. ISBN 9789984292854.
  4. Maltas pagasts pētījumos un atmiņās. Malta : b.i. 2018. 213,–223. lpp. ISBN 9789934196942.
  5. Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 88,–89. lpp. ISBN 9789984292854.
  6. Kadiķe, A.. "Maltēnieši klausās un spriež". Darba Karogs 1989.gada 28.janvāris.
  7. «Mēs esam maziņi, bet esam: Maltas Poļu biedrībai - 15 gadu». malta.lv. 2017.gada 10.novembris. Skatīts: 2021.gada 9.februārī.
  8. «Klāra Kondrova». timenote.info. Skatīts: 2021.gada 9.februārī.
  9. Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 89. lpp. ISBN 9789984292854.
  10. Gailums, I. "Maltas slimnīcas galvenajai ārstei". Znamja Truda 1986.gada 25.decembris.
  11. "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu". Latvijas Vēstnesis 1998.gada 10.novembris.
  12. «Maltas pagasts. Maltas pagasta Goda pilsoņi». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 9.februārī.
  13. Arnis Vīksna. «Nominācijas, avansējumi un godinājumi Latvijas medicīnā: 2001.-2011.gads». dspace.rsu.lv, 2021.gada 9.februārī.
  14. Elksne-Pavlovska, Aleksandra. "Nosaukta Klāras Kondrovas vārdā". Rēzeknes Vēstis 2019.gada 17.oktobris.