Pāriet uz saturu

Malta (Maltas pagasts)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ciemu Rēzeknes novada Maltas pagastā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Malta
Lielciems
Maltas pagasta administrācijas ēka
Maltas pagasta administrācijas ēka
Malta (Latvija)
Malta
Malta
Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rēzeknes novads
Pagasts Maltas pagasts
Platība
 • Kopējā 4,11 km2
Augstums 149 m
Iedzīvotāji (2025)[1]
 • kopā 2 136
 • blīvums 542,3/km²
Pasta nodaļa LV-4630 Malta
Malta Vikikrātuvē

Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē. Rēzeknes novada Maltas pagasta centrs, atrodas 21 km attālumā no Rēzeknes.

Ciemā izvietotas pašvaldības iestādes: Maltas vidusskola, Maltas mūzikas skola,[2] Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,[3] Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures muzejs,[4] Maltas pašvaldības SIA Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums, Veselības un sociālās aprūpes centrs.

Maltā atrodas Rēzeknes novada pašvaldības pakļautībā esošā Rēzeknes novada speciālā pamatskola.

Maltas nosaukums cēlies no Maltas upes vārda, kura izcelsme nav skaidri dokumentēta — iespējams, tā saistāma ar darbības vārdu 'malt'.[5] Maltas pirmsākumi saistās ar Rozentovas muižu (poļu: Rezentów)[6] ziņas par kuru atrodamas 16. gadsimtā. Tā piederēja Riku dzimtai, vēlāk Janovsku dzimtai. 1784. gada ģenerālmērīšanas laikā muižā bija 23 ciemi, 76 sētas. Zemnieki kungam apstrādāja 200 desetīnas zemes, vīrieši nodarbojās arī ar dravniecību, bet sievietes ar aušanu. 19. gadsimtā muiža piederēja Bohomolecu dzmtai (Bohomolec), kas tur nodibināja linu pārstrādes fabriku un pienotavu, kas aizsākās ar Filipa Bohomoleca 1897. gada 17. oktobra lūgumu Vitebskas guberņas valdei par piena sildīšanas un piena izstrādājumu ražotnes ar diviem tvaika katliem ierīkošanu. Pienotava ieguva patentētu nosaukumu "Rozentovo" un ražoja piena produktus, tai skaitā dažādu šķirņu sierus. Firma saņēma balvas par kvalitāti Londonā, Sanktpēterburgā, Varšavā un Daugavpilī.[7]

1836. gadā cauri Rozentovas muižas zemēm uzbūvēja Pēterburgas — Varšavas lielceļu, bet 1861. gadā atklāja Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju ar dzelzceļa pieturu, no 1901. gada staciju Antonopole. Pie jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas izveidojās Borovajas miests, kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. 1873. gadā pagasta namā nodibināja Rozentovas pirmo tautskolu.

1933. gadā Borovajai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1937. gadā to pārdēvēja par Maltu (līdz tam par Maltu dēvēja tagadējo Silmalu);[8] apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūlijā Maltā izveidoja pašaizsardzības grupu aizsarga Haralda Puntuļa vadībā. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju liecībām, jau jūlija sākumā Puntulis un viņa zonderkomanda nogalināja Baldas mežā visus Silmalas ciema ebrejus. Uzreiz pēc tam masu slepkavības notika Riebiņos un Maltā.[9] Pēc sākotnējā rīkojuma nošaušanas sarakstā neiekļāva turīgos ebrejus, lai vispirms tiem varētu atņemt visu iedzīvi, rotaslietas un citas vērtības, un tikai pēc tam nogalinātu.[10] Maltas policisti piedalījās masu šaušanā Ančupānu kalnos, kur nogalināja arī Audriņu sādžas iedzīvotājus.[9]

Padomju okupācijas gados

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1950. līdz 1959. gadam Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība — atjaunoja kultūras namu, kas bija celts 1939. gadā kā Aizsargu nams, uzcēla pienotavu, rūpniecības kombinātu, Maltas rajona slimnīcu un skolu. Līdz 1976. gadam ciemā uzcēla 332 individuālās mājas.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1897474—    
1935715+1.09%
19702 650+3.81%
19792 780+0.53%
GadsIedz.±% g.p.
19893 059+0.96%
20002 941−0.36%
20112 441−1.68%
20212 045−1.75%

1897. gadā Rozentovas muižā dzīvoja 182 cilvēki, Maltas muižā 66 cilvēki, Maltas miestā 114 cilvēki, Borovajas sādžā 84 cilvēki, Antonopoles stacijā 28 cilvēki.

Andžejs Bohomolecs (1900-1988), poļu virsnieks un dēkainis.

Kultūras pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maltas 1. vidusskolas panorāma

Ciema teritorijā ir viens valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.[11]

Valsts nozīmes piemineklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca[12] ir koka celtne ar vienu torni. Dievnamu cēlis muižnieks Antonijs Juzefs fon Felkerzams laikā no 1780. līdz 1782. gadam. Drīz baznīca izrādījās par mazu lielajai draudzei, kas kā atsevišķa tika nodalīta 1801. gadā. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).

Vietējās nozīmes pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozentovas (Maltas) katoļu baznīcas Zvanu tornis

Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams.[13] Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs.

Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca.[14] Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Maltas zirgu pasta stacija.[15] Celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām.

  1. ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Maltuq». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. ↑ «Maltas Mūzikas skola». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  3. ↑ «Maltas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  4. ↑ «Maltas vēstures muzejs». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. Oktobris. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  5. ↑ «Latvijas Malta, čigāni un kapi, kur glabā pašnāvniekus». Jauns.lv (latviešu). 2015-11-22. Skatīts: 2022-09-07.
  6. ↑ Līga Landsberga. «Rozentovas muiža». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  7. ↑ «Maltas pagasts - Pagasta vēsture». www.malta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-09. Skatīts: 2019-02-17.
  8. ↑ «Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 7. jūlijs, 1937». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. jūnijā.
  9. 1 2 Kaspars Zellis. Holokausts Rēzeknē: izpētes problēmas, jautājumi, perspektīvas (Ebreju Rēzekne izd.). Rīga : Creative Museum, 2017. 89–103. lpp. ISBN 978-9934-19-140-4.
  10. ↑ «ASV FIB. Boleslavs Maikovskis. ASV СIP oficiālā mājas lapa. (19.04.1966).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.02.2017.
  11. ↑ «Maltas kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. Decembris. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  12. ↑ «Rozentovas (Maltas) Sv.Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  13. ↑ «Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. Februāris. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  14. ↑ «Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  15. ↑ Līga Landsberga. «Maltas zirgu pasta stacija». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Malta_(Maltas_pagasts)&oldid=4315487"