Malta (Maltas pagasts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ciemu Rēzeknes novada Maltas pagastā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Malta
Lielciems
Maltas pagasta administrācijas ēka
Maltas pagasta administrācijas ēka
Malta (Latvija)
Malta
Malta
Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444Koordinātas: 56°20′50″N 27°09′52″E / 56.34722°N 27.16444°E / 56.34722; 27.16444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Rēzeknes novads
Pagasts Maltas pagasts
Augstums 149 m
Iedzīvotāji (2015)[1]
 • kopā 2 459
Pasta nodaļa LV-4630 Malta
Malta Vikikrātuvē

Malta (līdz 1936. g. Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē, Rēzeknes novada Maltas pagastā. Pagasta centrs atrodas 21 km attālumā no Rēzeknes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas pirmsākumi saistās ar Rozentovas muižu, ziņas par kuru atrodamas XVI gadsimtā. Pēc dažu īpašnieku maiņas 1784.g. ģenerālmērīšanas laikā muižā bija 23 ciemi, 76 sētas. Zemnieki kungam apstrādāja 200 desetīnas zemes, vīrieši arī nodarbojas ar dravniecību, bet sievietes ar aušanu.

Pēdējie mižas īpašnieki, Bogomoleca ģimene, nodibināja tur līna pārstrādes fabriku un pienotāvu, kas aizsākās ar muižnieka Filipa Mihaīla Bogomoļeca 1897.g. 17 oktobra lūgumu Vitebskas guberņas valdes par piena sildīšanas un piena izstādājumu ražošanas ar diviem tvaika katliem ierīkošanu. Pienotāva iegūva patentētu nosaukumu "Rozentovo" un ražoja piena produktus un dažādu šķirņu sierus. Firma saņēma balvas par kvalitāti Londonā, Sankt-Pēterburgā, Varšavā, Dvinskā[2].

Dzelzceļš un ciema attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1836. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas - Varšavas lielceļš, bet vēlāk - 1861. gadā - atklāta Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta - Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

1873.g. pagasta namā tika nodibināta Rozentovas pirmā tautskola.

No Borovajas uz Maltu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1933. gadā Borovajai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.1937. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu (līdz tam par Maltu dēvēja tagadējo Silmalu);[3] apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

Kara noziegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941.g. jūlijā Maltā izveidojas pašaizsardzības grupa aizsarga Haralda Puntuļa vadībā.

Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju liecībām, jau jūlija sākumā Puntulis un viņa zonderkomanda nogalināja Baldas mežā visus Silmalas ciemāta ebrejus. Uzreiz pēc tam slepkavas iebruka Riebiņos, kur Puntulis deva norādījumus saviem padotajiem: visus ebrejus ir jānošauj. Pēc nošāušanas notika svinīgas vakariņas par godu veiksmīgajai akcijai — par to stāstīja traģēdijas dalibnieks Jāzeps Basankovičs.

Pēc tā Puntulis ar palīgu Drozdovski organizēja masu slepkavību Maltā[4]. Pēc sākotnējā rīkojuma, nošaušanas sarakstā nebija iekļauti turīgie ebreji, lai vispirms atņemt no viņiem mantu, rotaslietas un citas vērtības, un tikai pēc tam nogalināt[5].

Maltas policisti piedalījas masu šaušanās Ančupānu kalnos, kur tika nogalināti ap 2000 tūkstošu cilvēku, tajā skaitā visi Audriņu sādža iedzīvotāji[4].

Padomju laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas izaugsmē nozīmīgi bija arī 20. gadsimta 50.—60. gadi, īpaši laiks no 1950. līdz 1959. gadam, kad Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība — tika atjaunots kultūras nams (celts 1939. gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, rūpniecības kombināts, slimnīca un skola. Līdz 1976. gadam ciemā tika uzceltas 332 individuālās mājās.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maltas 1. vidusskolas panorāma

Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnamu cēlis muižnieks Antonijs Juzefs fon Felkerzams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam. Drīz baznīca izrādījās par mazu lielajai draudzei, kas kā atsevišķa tika nodalīta 1801.gadā. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).

Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.

Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija, piedāvā arī ekskursiju pa Maltas kultūras pieminekļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. «Maltas pagasts - Pagasta vēsture». www.malta.lv. Skatīts: 2019-02-17.
  3. Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 7. jūlijs, 1937
  4. 4,0 4,1 Kaspars Zellis. Holokausts Rēzeknē: izpētes problēmas, jautājumi, perspektīvas (Ebreju Rēzekne izd.). Rīga : Creative Museum, 2017. 89–103. lpp. ISBN 978-9934-19-140-4.
  5. «ASV FIB. [[Boleslavs Maikovskis]]. ASV СIP oficiālā mājas lapa. (19.04.1966).». URL nosaukumā izmantots vikiteksts

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]