Rēzeknes rajons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rēzeknes rajons
(1949—2009)
Rēzeknes rajons 2009. gada 1. janvārī.
Rēzeknes rajons 2009. gada 1. janvārī.
Rēzeknes rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Rēzekne
Platība: 2 809 km2
Iedzīvotāji (2005): 41 662
Blīvums: 14,8 iedz./km2
Izveidots: 1949. gadā
Likvidēts: 2009. gadā
Mājaslapa: www.rdc.lv

Rēzeknes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā. Tas atradās Latgales vidienē un rietumos robežojās ar Preiļu un Madonas rajoniem, ziemeļos - ar Balvu rajonu, dienvidos - ar Krāslavas rajonu, bet austrumos - ar Ludzas rajonu. Rajona centrs atradās Rēzeknes pilsētā, kas pati neietilpa rajonā.

Izveide un reorganizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes rajons tika izveidots 1949. gada 31. decembrī pēc Rēzeknes apriņķa sadalīšanas Maltas, Rēzeknes, Varakļānu un Viļānu rajonos.[1]. Rajonā sākotnēji ietilpa 30 ciema padomes.[2] 1952. - 1953. gadā Rēzeknes rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. Teritoriālo pārveidojumu gaitā Rēzeknes rajonam 1957. gadā pievienoja reorganizētā Viļānu rajona Dricēnu, Pelsiņu un Puderu ciemus, 1959. gadā Maltas rajonu un 1962. gadā Viļānu rajonu, kuram jau 1956. gadā bija pievienots Varakļānu rajons.

1963. gadā Varakļānu pilsētu un Stirnienes ciemu, izņemot kolhoza «1. maijs» teritoriju, pievienoja Madonas rajonam, bet Upenieku ciemu un Stirnienes ciema kolhoza «1. maijs» teritoriju — Preiļu rajonam.

Teritoriālais iedalījums (1983) [3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētciemats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciemi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audriņu - Bērzgales - Čornajas - Dekšāru - Dricēnu - Feimaņu - Gaigalavas - Gailumu - Griškānu - Kantinieku - Kaunatas - Kruķu - Lendžu - Mākoņkalna - Nagļu - Ozolaines - Pušas - Radopoles - Rikavas - Ružinas - Sakstagala - Silmalas - Slobodas - Sokolu - Stoļerovas - Špēļu - Strūžānu - Vērēmu

Teritoriālais iedalījums (2008)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audriņu pagasts - Bērzgales pagasts - Čornajas pagasts - Dekšāru pagasts - Dricānu pagasts - Feimaņu pagasts - Gaigalavas pagasts - Griškānu pagasts - Ilzeskalna pagasts - Kantinieku pagasts - Kaunatas pagasts - Lendžu pagasts - Lūznavas pagasts - Maltas pagasts - Mākoņkalna pagasts - Nautrēnu pagasts[4] - Nagļu pagasts - Ozolaines pagasts - Ozolmuižas pagasts - Pušas pagasts - Rikavas pagasts - Sakstagala pagasts - Silmalas pagasts - Sokolku pagasts - Stoļerovas pagasts - Strūžānu pagasts - Vērēmu pagasts - Viļānu pagasts

Platības ziņā lielākais bija Silmalas pagasts (195 km²), mazākais - Strūžānu pagasts (38 km²).

Likvidēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto "Administratīvi teritoriālās reformas likumu" [5] un 2008. gada "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" [6] 2009. gada 1. jūlijā Rēzeknes rajons tika likvidēts un tā teritorijā izveidoti Rēzeknes un Viļānu novadi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  2. Antropovas, Auziņu, Bekšu, Bērzgales, Bešaukas, Bumbišķu, Čakšu, Dubuļu, Foļvarkovas, Gailumu, Gaveikas, Griškānu, Ismeru, Janapoles, Jezupoles, Kaunatas, Kleperu, Lendžu, Makašēnu, Marguču, Matuļu, Mežāres, Ozolaines, Rečinas, Rēznas, Slobodas, Sprūževas, Stoļerovas, Verēmu un Višu ciemi
  3. Latvijas padomju enciklopēdijas 5(2) sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. 32-33 lpp.
  4. Nautrēnu pagasts līdz 1999. gada 1. septembrim ietilpa Ludzas rajonā
  5. Administratīvi teritoriālās reformas likums
  6. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums