Klaudija Šuļženko

Vikipēdijas lapa
Klaudija Šuļženko
Клавдия Шульженко
Klaudija Šuļženko
Personīgā informācija
Dzimusi 1906. gada 24. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Harkiva, Harkivas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1984. gada 17. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)

Klaudija Šuļženko (krievu: Клавдия Ивановна Шульженко; dzimusi 1906. gada 24. martā) bija padomju dziedātāja un aktrise.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimusi 1906. gadā Harkivā Ivana un Veras Šuļženko ģimenē. Kopš 1910. gadu beigām izpildīja tautasdziesmas. Mācījās Harkovas Konservatorijā pie profesora N. Čemezova. 1923. gadā kļuvusi par aktrisi Harkovas Drāmas teātrī N. Siņeļņikova vadībā, tajā pašā gadā ar romansi lugā debitējusi kā dziedātāja. Turpmāk piedalījās divertismentos teātrī, uzstājās strādnieku klubos un vasaras estrādēs. 1925. gadā sāka strādāt Harkovas strādnieku teātrī. 1927. gadā sadarbojās ar J. Meitusu. 1928. gadā pirmo reizi uzstājusies Ļeņingradas Marijas teātrī (kā dziedātāja). No 1929. līdz 1942. gadam bija J. Skomorovska džeza orķestra (Ļeņingradā) soliste. Izpildīja lomas lugās, filmējās filmās. 1936. gadā veikti pirmie Šuļženko skaņuplašu ieraksti. 1939. gadā 1. Vissavienības Estrādes mākslinieku konkursā kļuvusi par 4. prēmijas laureāti (līdzās ar K. Džaparidzi). Kopš 1937. gada ar savu vīru V. Koraļļi (apprecējušies 1930. gadā, 1932. gadā piedzimis dēls I. Kempers) uzstājās A. Semjonova vadītajā Ļeņingradas džeza orķestrī, 1940. gadā pāris kļuvis par orķestra mākslinieciskajiem vadītājiem.

Sākoties Lielajam Tēvijas karam, Šuļženko atradās viesizrādēs Erevānā. Brīvprātīgi iestājusies Sarkanajā armijā, viņas un vīra vadītais džeza orķestris kļuvis par Ļeņingradas kara apgabala frontes orķestri, ar kuru Šuļženko simtiem reižu uzstājusies Ļeņingradas frontes kareivjiem frontē un hospitāļos, tostarp bloķētajā Ļeņingradā.

Kopš 1943. gada dzīvoja un strādāja Maskavā. 1945. gadā sāka uzstāties solo, devās viesizrādēs uz ārzemēm. 1956. gadā sākās viņas kopdzīve ar kinooperatoru G. Jepifanovu, kura ilga līdz 1964. gadam un atsākusies 1976. gadā.

Nomirusi 1984. gadā pēc divām nedēļām komā. Apbedīta Novodevičjes kapsētā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harkivā uzstādīta Šuļženko biste, vairākās vietās Harkivā un vienā Maskavā — piemiņas plāksnes, viņas vārdā nosaukti: iela Harkivā un Ļubotinā, bijušā padomju un tagadējā Krievijas festivāla "Gada dziesma" (Песня года) prēmija, Harkivā periodiski notiekošais mūzikas festivāls.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]