Klinšu ozols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Klinšu ozols
Quercus petraea (Mattuschka) Liebl.
Klinšu ozols (Quercus petraea)
Klinšu ozols (Quercus petraea)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsOzoli (Quercus)
SugaKlinšu ozols (Q. petraea)
Klinšu ozols Vikikrātuvē

Klinšu ozols (latīņu: Quercus petraea) ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug lielākajā daļā Eiropas, kā arī Mazāzijā. Koks ir liels, sasniedz 20-40 m augstumu. Pēc skata ir līdzīgs parastajam ozolam. Lapas 7-14 cm garas, 4-8 cm platas, ar 5-6 vienmērīgām daivām abās lapas pusēs. Lapas kātiņš ap 1 cm garš. Zīles ir 2-3 cm garas un 1-2 cm platas. Nogatavojas 6 mēnešu laikā.

Klinšu ozola izplatības areāls ir līdzīgs kā parastajam ozolam. Vienīgi augstākās vietās ar lielāku nokrišņu daudzumu, biežāk ir sastopams klinšu ozols. Bieži krustojas ar parasto ozolu, veidojot hibrīdus.

Klinšu ozola koksni izmanto kokmateriālu iegūšanai, kuģu būvniecībā, vīna mucu izgatavošanā.

Klinšu ozols ir arī Velsas nacionālais koks.