Atomelektrostacija

Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (²³⁵U, ²³⁹Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.

Saskaņā ar datiem uz 2015. gada februāri, 31 pasaules valstī ir 435 komerciālo atomelektrostaciju ar kopējo ražošanas jaudu 375 000 MWe, un tās saražo vairāk nekā 11,5% no pasaules elektrības.^[1]

Atomelektrostacijas ir līdzīgas termoelektrostacijām, tikai te netiek sadedzināts liels daudzums kurināmā un tāpēc neveidojas izmeši (dūmi) un (cietā kurināmā gadījumā) nav nepieciešamas liela daudzuma kurināmā pārkraušanas un apstrādes iekārtas. Kondensējot tvaiku pēc turbīnām, izdalās liels daudzums siltuma, tāpēc ir nepieciešama dzesēšana ar tuvējās ūdenstilpes ūdeni vai dzesēšanas torņos). Tā kā atomreaktora avārijai var būt smagākas sekas nekā ar oglēm vai gāzi kurināma tvaika katla avārijai, mūsdienīgās AES reaktoru ievieto izturīgā betona apvalkā, kas pasargā no radioaktīvo materiālu nokļūšanas apkārtējā vidē, ja notiek avārija. Šī konstrukcija (containment building) ir dārga, tāpēc dažiem agrāk būvētajiem reaktoriem to nelietoja (piemēram, Čornobiļas atomelektrostacija).

Latvijā nav nevienas elektrostacijas, tomēr Latvijas PSR laikā iecerēta bija Pāvilostas AES būvniecība.

Negadījumi atomelektrostacijās

Ja atomelektrostacijas reaktora dzesēšanas sistēma sabojājas, tā aktīvā zona ar kodoldegvielu strauji sakarst līdz 3000 °C temperatūrai un tad tas sāk kust. Šāda avārijas situācija atomelektrostacijā var izraisīt sprādzienu un novest pie ievērojamas apkārtējās vides piesārņošanas ar radioaktīvajiem materiāliem.^[2]

Lielākie negadījumi:

Čornobiļas AES, 1986. gadā
Fukusimas I AES, 2011. gadā

Atsauces

↑ «Nuclear Power in the World Today». World Nuclear Association. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. martā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
↑ "Pasaulē visdrošākā atomelektrostacija", Ilustrētā Zinātne. — 2005. gada decembra numurs, 18. lpp.