Pāvilostas AES
Pāvilostas AES (arī Latvijas PSR AES, Latvijas AES) bija plānota atomelektrostacija Latvijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijai nav savas atomelektrostacijas, taču tādu agrāk gribēja uzcelt. Pirmās aktivitātes notika 1960. gados, kad Maskavas speciālisti no 1967. līdz 1970. gadam meklēja AES būves laukumus Latgalē pie Rāznas un Rušona ezeriem, kurus bija iecerēts savienot AES dzesēšanas vajadzībām.[1] Tomēr Latvijas PSR valdība un kompartija šo ieceri neatbalstīja. Jauns intereses vilnis parādījās 1977. gadā, kad tā laika aprēķini parādīja kritisku elektroenerģijas deficītu Latvijā ap 2010. gadu. Tagad pie Latgales jau atradās Ignalinas AES, un izpēte sākās Kurzemē.[1] Pētīja četrus potenciālos būves laukumi: Matrožos pie Liepājas, Papē, piecus kilometrus uz ziemeļiem no Pāvilostas un deviņus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Ovišiem. Vislabākā vieta šķitusi Pape, taču padomju armija nevēlējās celtniecību tur. No atlikušajām vietām Pāvilosta likās labākā. Reaktora dzesēšanai bija nepieciešams ne tikai jūras ūdens, bet noteiktā daudzumā arī saldūdens, kam bija piemērota Saka.
Pāvilostas projekts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galīgā noskatītā vieta bija Akmeņragā netālu no Pāvilostas. AES būvniecību sākotnēji bija plānots sākt 1997. gadā (vēlāk pārbīdot datumu uz nākamo piecgadi), bet reaktoru iedarbināt — 2009. gadā.[1] 1970. gadu beigās pie Pāvilostas jau ieraka zemē ozolkoka stabu ar uzrakstu krievu un latviešu valodā "Šeit būs Latvijas PSR AES", taču tolaik ideja tika nomainīta pret Daugavpils HES celtniecību un vēlākos laikos stabu izrāva Liepājas tautfrontieši.[1] Pie AES bija plānots uzcelt pilsētu, kuru apdzīvotu aptuveni 20 līdz 30 tūkstoši cilvēku.[1] Iemesls idejai par AES Latvijā bija prognozes par enerģijas pieprasījuma pieaugumu, kuru ar esošajām jaudām nodrošināt nebija iespējams.
1988. gadā AES ideja vēl nebija tikusi pat līdz projektēšanas stadijai.[1] Šai gadā jautājums par AES noplūda presē, un sākās protesti.[1] Viņiem svaigā atmiņā bija Černobiļas AES avārija, bija jau sākusies Atmoda, bija aktīva nepatika pret jaunas iebraucēju pilsētas celtniecību un iedzīvotāji juta sevī spēku protestēt. Akcijas organizēja gan Akmeņraga apkārtējo ciemu aktīvisti no Sakas, Pāvilostas, Medzes un Vērgales, gan iedzīvotāji no citiem Latvijas reģioniem. Akmeņragā ieradās tolaik populārā raidījuma "Labvakar" radošā komanda.[2] Bija savākti tūkstošiem parakstu pret AES celtniecību, un, tā kā bija sākusies Padomju Savienības sabrukšana, plāns par PSRS būvētu AES Latvijā netika īstenots.[3]
Neatkarības periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā izskatīja jaunu AES projektu, kas paredzēja vairākus mazākus energoblokus. Iespējamās vietas atkal bija Pāvilosta un Dienvidlatgale. Tomēr šādas stacijas būve prasīja pārāk daudz laika un līdzekļu, kamēr lejupejošā ekonomika prasīja steidzamākus tēriņus, nebija veikta arī pienācīga vietas izpēte un no plāna atteicās.[4] Pēc tam nopietna projekta izskatīšana vairs nenotika.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Par rubļiem neuzcēla». www.diena.lv. Skatīts: 2024-07-31.
- ↑ «Militārā mantojuma tūrisms».
- ↑ «Atomelektrostacija jūras krastā pie Pāvilostas – padomju utopija, kas netapa». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-30.
- ↑ Pasaules banka. Latvija: pāreja uz tirgus ekonomiku. Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis: Pasaules Banka, 1993. ISBN 0821323245. 121. lpp