Komsomoļeca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Komsomoļeca
Остров Комсомолец
Komsomoļeca
Žuravļova līcis salas rietumu piekrastē.
Komsomoļeca (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Komsomoļeca
Komsomoļeca
Komsomoļeca (Krasnojarskas novads)
Komsomoļeca
Komsomoļeca
Komsomoļeca (Krievija)
Komsomoļeca
Komsomoļeca
Komsomoļeca (Arktika)
Komsomoļeca
Komsomoļeca
Ģeogrāfija
Izvietojums Karas jūra
Koordinātas 80°31′N 94°46′E / 80.517°N 94.767°E / 80.517; 94.767Koordinātas: 80°31′N 94°46′E / 80.517°N 94.767°E / 80.517; 94.767
Arhipelāgs Severnaja Zemļa
Platība 9600 km²
Garums 145 km
Platums 107 km
Augstākais kalns Zinātņu Akadēmijas ledājs
781 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Komsomoļeca Vikikrātuvē

Komsomoļeca (krievu: Остров Комсомолец — ‘komjaunietis’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga vidienē, tā trešā lielākā sala. Sarkanās Armijas šaurums dienvidos to atdala no Oktobra Revolūcijas salas, Junija šaurums dienvidrietumos — no Pioņeras, bet Belobrova šaurums rietumos — no Šmita salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas ziemeļos atrodas Āzijas galējais salu ziemeļu punkts — Arktiskais rags. Krasti galvenokārt lēzeni, izņemot vietas, kur jūrā no ledājiem noplūst ledus. Piekrastē daudz nelielu salu, tajā skaitā Demjana Bednija salas ziemeļrietumu piekrastē. Apmēram 65% salas teritorijas klāj ledāji, lielākie no kuriem ir Zinātņu Akadēmijas ledājs ar salas augstāko punktu 781 m vjl un aizņem salas lielāko daļu, Polārais ledājs salas ziemeļos un Otdeļnija ledājs dienvidos. No ledus brīvās salas daļas reljefu veido zemie līdzenumi. Daudz upju, kas ziemā izsalst.

Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā.[1] Mīt baltais lācis, polārlapsa, lemingi, krastos valzirgu kolonijas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas austrumu krastu 1913. gada 4. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā.[3] Ekspedīcija sasniedza galējo ziemeļu punktu, ko nosauca par Žohova ragu (tagad — Arktiskais rags).

No 1930. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadībā detāli izpētīja Severnaja Zemļas arhipelāga salas, cita starpā veicot aerofotografēšanu ar dirižabli Graf Zeppelin.[4] Pēc ekspedīcijas rezultātiem galvenajām arhipelāga salām tika piešķirti tagadējie nosaukumi.

Aukstā kara laikā salas ziemeļu galā darbojās militārais aerodroms.[5]

2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Komsomoļecu pārdēvēt par Svētās Marijas salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]