Komsomoļeca
| Komsomoļeca | |
|---|---|
| Остров Комсомолец | |
 Žuravļova līcis salas rietumu piekrastē. | |
  Komsomoļeca  Komsomoļeca  Komsomoļeca  Komsomoļeca | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 80°31′N 94°46′E / 80.517°N 94.767°EKoordinātas: 80°31′N 94°46′E / 80.517°N 94.767°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 9600 km² |
| Garums | 145 km |
| Platums | 107 km |
| Augstākais kalns |
Zinātņu Akadēmijas ledājs 781 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Komsomoļeca Vikikrātuvē | |
Komsomoļeca (krievu: Остров Комсомолец — ‘komjaunietis’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga vidienē, tā trešā lielākā sala. Sarkanās Armijas šaurums dienvidos to atdala no Oktobra Revolūcijas salas, Junija šaurums dienvidrietumos — no Pioņeras, bet Belobrova šaurums rietumos — no Šmita salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas ziemeļos atrodas Āzijas galējais salu ziemeļu punkts — Arktiskais rags. Krasti galvenokārt lēzeni, izņemot vietas, kur jūrā no ledājiem noplūst ledus. Piekrastē daudz nelielu salu, tajā skaitā Demjana Bednija salas ziemeļrietumu piekrastē. Apmēram 65% salas teritorijas klāj ledāji, lielākie no kuriem ir Zinātņu Akadēmijas ledājs ar salas augstāko punktu 781 m vjl un aizņem salas lielāko daļu, Polārais ledājs salas ziemeļos un Otdeļnija ledājs dienvidos. No ledus brīvās salas daļas reljefu veido zemie līdzenumi. Daudz upju, kas ziemā izsalst.
Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā.[1] Mīt baltais lācis, polārlapsa, lemingi, krastos valzirgu kolonijas.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas austrumu krastu 1913. gada 4. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā.[3] Ekspedīcija sasniedza galējo ziemeļu punktu, ko nosauca par Žohova ragu (tagad — Arktiskais rags).
No 1930. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadībā detāli izpētīja Severnaja Zemļas arhipelāga salas, cita starpā veicot aerofotografēšanu ar dirižabli Graf Zeppelin.[4] Pēc ekspedīcijas rezultātiem galvenajām arhipelāga salām tika piešķirti tagadējie nosaukumi.
Aukstā kara laikā salas ziemeļu galā darbojās militārais aerodroms.[5]
2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Komsomoļecu pārdēvēt par Svētās Marijas salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 371. lpp.
- ↑ Арктика. Сведения о регионе
- ↑ Северная Земля. Часть I
- ↑ Северная Земля: 90 лет после открытия
- ↑ Полярная Почта. Аэропорт Мыс Молотова (Мыс Арктический)
- ↑ Депутаты Законодательного собрания Красноярского края против переименования островов архипелага "Северная Земля" newslab.ru 2007. gada 27 maijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Komsomoļeca.