Konflikta resursi

Vikipēdijas lapa
Četri izplatītākie konflikta minerāli pulksteņa rādītāja virzienā no augšas pa kreisi: Kolumbīts-tantalīts, kasiterīts, zelta rūda un volframīts.

Konflikta resursi ir dabas resursi, kas iegūti konflikta zonā un pārdoti, lai turpinātu cīņu.[1] Pastāv statistikas dati, kas apliecina, ka karojošās puses pieeja pie dārgakmeņu precēm var pagarināt konfliktus ("resursu lāsts").[2][3][4] Visredzamākais mūsdienu piemērs ir Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumu provincēs, kur dažādas armijas, nemiernieku grupas un citas valstis ir guvušas labumu no kalnrūpniecības, vienlaikus veicinot šajā reģionā vardarbību un cilvēku izmantošanu kara laikā.

Četri visbiežāk iegūtie konflikta izrakteņi (pazīstami kā 3TGs, no nosaukumu saīsinājumiem)[5] ir kasiterīts (alva), volframīts (volframs), kolumbīts-tantalīts (tantals), un zelta rūda, kas tiek iegūti Kongo austrumu daļā un padoti caur dažādiem starpniekiem, pirms tos iegādājas starptautiski elektronikas uzņēmumi. Šie minerāli ir svarīgi dažādu ierīču, tostarp patēriņa elektronikas, piemēram, mobilo telefonu, portatīvo datoru, MP3 atskaņotāju ražošanā.[6]

Asins dimantu, kas pazīstami arī kā "konflikta dimanti", ieguve un pārdošana ir labāk pazīstams fenomens, kas notiek praktiski pie identiskiem nosacījumiem. Arī nafta var būt konflikta resurss; Islāma valsts izmanto naftas tirdzniecības ieņēmumus, lai finansētu savas militārās un teroristu darbības.

Notiek starptautiski centieni samazināt tirdzniecību ar konflikta resursiem un samazināt stimulus to iegūšanai un cīņai par tiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ražotājiem no 2010. gada nepieciešams pārbaudīt savas piegādes ķēdes un ziņot par konfliktu minerālvielu izmantošanu.[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēdziens "konflikta resurss" vai "konflikta prece" parādījās 1990. gadu beigās, sākotnēji saistībā ar "konflikta dimantiem", kas finansēja nemierniekus Angolā un Sjerraleonē. (Plašsaziņas līdzekļi bieži vien sauc tos par "asins dimantiem".)[8] Vēlāk "konflikta kokmateriāli" finansēja karadarbību, Kambodžā un Libērijā.[9]

Konvencijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēdzienu pirmo reizi oficiāli apsprieda ANO Ģenerālā asambleja saistībā ar konfliktu dimantiem:[10] ANO Drošības padome kopš tā laika vairākās rezolūcijās ir pieminējusi tos kā konflikta resursus.[nepieciešama atsauce]

Global Witness ir pieprasījis starptautisku standartizētu definīciju, lai veicinātu sistemātisku ANO rezolūciju pielietošanu, kā arī novērstu noziedzīgu konfliktu izmantošanu no komercuzņēmumu puses un sauktu pie kriminālatbildības kara spekulantus, kas turēti aizdomās par kara noziedznieku atbalstīšanu vai kūdīšanu.[11]

Kopš 1996. gada Bonnas Starptautiskais konversijas centrs ir izsekojis resursu pārvaldību un konfliktu intensitāti pēc valsts.[12] Bez degizrakteņiem, metāla, dimantiem un kokmateriāliem tas izseko citu primāru preču pārvaldību, kas varētu finansēt konfliktus, tostarp: magoņu sēklas (Afganistāna), gumiju (Kotdivuāra), kokvilnu (Zambija) un kakao (Indonēzija).

Konflikta minerāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četri izplatītākie konflikta minerāli ir noteikti, piemēram, ASV Konflikta minerālu likumā:

  • Kolumbīts-tantalīts vai koltans (Āfrikas termins sarunvalodas līmenī) ir metāla rūda, no kuras tiek iegūts tantals. Tantalu galvenokārt izmanto, lai ražotu tantala kondensatorus, jo īpaši attiecībā uz pielietojumiem, kas prasa augstu veiktspēju, nelielus izmērus un augstu uzticamību. Tantalu izmanto dzirdes aparātiem, elektrokardiostimulatoriem, gaisa spilveniem, GPS, aizdedzes sistēmām un bremžu pretbloķēšanas sistēmām automašīnās, portatīvajiem datoriem, mobilajiem telefoniem, video spēļu konsolēm, videokamerām un digitālajām kamerām.[13] Karbīda formā tantalam piemīt ievērojama cietība un nodilumizturība īpašības. Tā rezultātā tantals tiek izmantots reaktīvo dzinēju/turbīnu lāpstiņās, urbju uzgaļos un citos darbarīkos.
  • Kasiterīts ir galvenā alvas rūdas sastāvdaļa, kas ir būtiska konservu kārbu un lodalvas ražošanā.[14] Alva ir arī bieža sastāvdaļa biocīdu, fungicīdu un arī tetrabutilalvai/tetraoktilalvai, kas ir starpprodukti polivinilhlorīda (PVC) un augstas veiktspējas krāsu ražošanā.
  • Volframīts ir nozīmīgs volframa avots. Volframs ir ļoti blīvs metāls un šīs īpašības dēļ bieži tiek izmantots, piemēram, zvejas svaru, šautriņu galu un golfa nūjas uzgaļos. Volframa karbīdam piemīt cietība un nodilumizturība, to bieži izmanto, piemēram, metālapstrādes instrumentu, urbju un frēzēšanas iekārtu ražošanā. Mazāks daudzums tiek izmantots, lai aizstātu svinu un ražotu "zaļo munīciju".[15] Minimāls volframa apjoms tiek izmantots elektroniskas ierīcēs, tostarp vibrācijas motoros mobilajos telefonos.
  • Zeltu izmanto rotaslietām, elektronikā un zobārstniecības produktos. Tas ietilpst arī dažos ķīmiskos savienojumos, ko izmanto pusvadītāju ražošanas procesos.

Šie minerāli dažreiz tiek saukti par "3T un zelts", 3TG, vai pat vienkārši "3T". Saskaņā ar ASV Konflikta minerālu likumu, nākotnē šim sarakstam var tikt pievienoti papildu minerāli.[16]

Kongo Demokrātiskā Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā visnāvējošākais karš, kuru finansē konflikta resurss, ir Kongo, šo karu sekmē zelts.[17] Zelta stieņi ir grūtāk izsekojami nekā dimanti, un Kivu konflikta reģions ir bagāts ar zeltu. Nepastāv nekādi juvelierizstrādājumu nozares standarti, lai pārbaudītu zelta izcelsmi, kā tas ir ar dimantiem (lai gan juvelieru kopējie tēriņi par zeltu ir piecas reizes lielāki nekā par dimantiem).[18] Citi konfliktu minerāli, kas tiek nelegāli izvesti no Kongo, ietver kobaltu, volframu, kasiterītu[19] un kolumbītu-tantalītu (kas nodrošina tantalu mobilajiem telefoniem, un tiek uzskatīts, ka tieši tas uztur konfliktus).[20][21]

Bruņoti konflikti un minerālu resursu izlaupīšana, ko veica Kongo Nacionālā Armija un dažādas bruņotas nemiernieku grupas, notika no 20. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam. Turklāt Kongo dabas resursus laupīja ne tikai vietējie, bet arī ārējie spēki. Kongo karu laikā (Pirmā Kongo kara gados (1996.—1997. gads) un Otrā Kongo kara laikā (1998—2003)), Ruanda, Burundi un Uganda guva peļņu no Kongo resursiem. Šo valstu valdības turpina slepus izvest resursus no Kongo pat šodien.[nepieciešama atsauce]

Peļņa, kas gūta, pārdodot šos minerālus, ir finansējusi cīņas Otrajā Kongo karā un notiekošos sekojošos konfliktus. Kontrole pār ienesīgajām atradnēm ir arī kļuvusi par militāro mērķi.[22]

Raktuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raktuves atrodas Kongo austrumos, bieži vien tālu no apdzīvotām vietām attālos un bīstamos reģionos. Nesenā pētījumā, ko veica Starptautiskais Miera Informācijas Dienests (IPIS) norāda, ka bruņotie grupējumi ir klātesoši vairāk nekā 50% no ieguves vietām. Daudzās vietās bruņotas grupas nelegāli apliek civiliedzīvotājus ar nodokļiem un nodarbina piespiedu kārtā. Kalnrači, ieskaitot bērnus, strādā līdz pat 48 stundu maiņās, bieži notiekot zemes nogruvumiem un tuneļu iegruvumiem, kas prasa daudzu cilvēku upurus.[23] Šīs grupas bieži ir saistītas ar nemiernieku grupām vai Kongo Valsts armiju, bet abas izmanto un vardarbību, lai kontrolētu vietējos iedzīvotājus.[24]

Eiropā ierosinātais likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Eiropas Parlaments pieņēma likumu; starp dalībvalstīm šobrīd risinās sarunas par tā detalizētu un konkrētu formulējumu.[25]

2016. gada 16. jūnijā Eiropas Parlaments apstiprināja, ka būtu nepieciešama regula "visiem, izņemot mazākos ES uzņēmumus, kas importē alvu, volframu, tantalu, zeltu un to rūdas".[26]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ p.8, Conflict and Development: Peacebuilding and Post-conflict Resolution; Sixth Report of Session 2005–06, Great Britain: Parliament: House of Commons: International Development Committee, The Stationery Office, 2006
  2. ↑ Philippe Le Billon, "Fuelling War: Natural Resources and Armed Conflicts", Adelphi Paper 373, IISS & Routledge, 2006.
  3. ↑ Michael Ross,"How Do Natural Resources Influence Civil War? Evidence from Thirteen Cases", International Organization, 2004.
  4. ↑ James Fearon and David Laitin, "Ethnicity, Insurgency, and Civil War" American Political Science Review, 2003.
  5. ↑ http://www.assentcompliance.com/conflict-minerals-consulting-services/
  6. ↑ Dias, Elizabeth (July 24, 2009).
  7. ↑ Section 1502, known as the "Conflict Mineral Law", to be enforced by the Securities and Exchange Commission
  8. ↑ «'Blood diamonds' crackdown deal». BBC News. 2000-06-28. Skatīts: 2010-06-05. Peter Hain: without blood diamonds, the war in Sierra Leone could not be financed... In the face of enormous suffering caused by the diamond-fuelled wars in Sierra Leone, Angola and the Democratic Republic of Congo, we have a duty to ensure that we are doing as much as we can
  9. ↑ «Liberian 'conflict' timber faces trade ban». Greenpeace UK. 2003-05-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-20. Skatīts: 2010-06-05.
  10. ↑ «UNGA Resolution 55/56 (2001)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 8. novembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembrī.
  11. ↑ «definition of conflict resources – natural resources in conflict – global witness». www.globalwitness.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūnijs. Skatīts: 2010-06-05.
  12. ↑ Accessible through «the BICC Resource Conflict Monitor». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-22. Skatīts: 2010-06-05.
  13. ↑ «Tantalum – Raw Materials and Processing». Tantalum-Niobium International Study Center. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembris.
  14. ↑ «Tin». Mineral Information Institute. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembris.
  15. ↑ Kim B. Shedd. «Tungsten» (PDF). United States Geological Survey, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2008. gada 18. jūnijs.
  16. ↑ «Remarks on not adding niobium to the list». Sec.gov. 2011-01-18. Skatīts: 2014-04-25.
  17. ↑ Solly Granatstein, Nicole Young. «How Gold Pays For Congo's Deadly War». CBS News, 2009-11-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-20. Skatīts: 2010-06-05.
  18. ↑ Solly Granatstein, Nicole Young. «60 Minutes: Killing Continues In The Deadliest War Since WWII As Gold And Other Minerals Pay For Weapons». www.cbsnews.com, 2009-11-29. 4. lpp. Skatīts: 2010-06-05. the Responsible Jewellery Council says that it is developing a system for the industry that will, one day, trace gold to its source.[novecojusi saite] 2010-04-19 Responsible Jewellery Council discussion paper Arhivēts 2011. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē. piedāvā uzraudzības ķēdes sistēmu, kas ļautu juvilieriem un dīleriem izsekot zeltu atpakaļ līdz tā atradnēm ar mērķi "izvairīties no ‘konflikta’ resursiem", bet brīdina "Zelta tirgus ir daudz lielāks un ģeogrāfiski izkliedētāks nekā dimantu. Zelta juvilierizstrādājumu tirgus ir piecas reizes lielāks nekā dimantu pēc pašizmaksas".
  19. ↑ «Mining in the DRC». www.pulitzercenter.org. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-19. Skatīts: 2010-06-05.
  20. ↑ Söderberg, Mattias (2006-09-22), Is there blood on your mobile phone?. Atjaunināts: 2009-05-16
  21. ↑ Karen Allen. «Human cost of mining in DR Congo». news.bbc.co.uk, 2009-09-02. Skatīts: 2010-06-05. 'Sexual attacks peak when there's fighting,' said Shabunda-based human rights activist Papy Bwalinga Kashama. 'The reason the military and militia are fighting is to control the mines,'… it is not hard to find mines in the hands of men with guns
  22. ↑ «Global Witness Report: 'Faced with a gun, what can you do?'». Global Witness. 2009. gada 21. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembris.
  23. ↑ Lydia Polgreen. «Congo's Riches, Looted by Renegade Troops». The New York Times (The New York Times Company), 2008. gada 15. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembris.
  24. ↑ Dominique Soguel. «Rape Crisis in East Congo Tied to Mining Activity». Women's eNews, 2009. gada 1. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembris.
  25. ↑ European Parliament. «Conflict minerals: MEPs ask for mandatory certification of EU importers», 2015. gada 20. maijs. Skatīts: 2016. gada 2. maijs.
  26. ↑ Conflict minerals: MEPs secure mandatory due diligence for importers, Press Release issued 16 June 2016

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konflikta minerāli
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Konflikta_resursi&oldid=4008232"