Sjerraleone

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sjerraleones Republika
Republic of Sierra Leone
Sjerraleones karogs Sjerraleones ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHigh We Exalt Thee, Realm of the Free
Location of Sierra Leone
Sjerraleones atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Frītauna
8°29′N 13°14′W / 8.483°N 13.233°W / 8.483; -13.233
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Konstitucionāla republika
 -  Prezidents Ernests Bai Koroma
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1961. gada 27. aprīlī 
 -  republika deklarēta 1971. gada 19. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 71 740 km² (119.)
 -  Ūdens (%) 1,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. gadā. g. 6 190 280 
 -  Blīvums 79,4/km² (114.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā 8,276 miljardi USD 
 -  Uz iedzīvotāju 1344 USD 
HDI (2007)  (0,365 zems) (180.)
Valūta Sjerraleones leone (SLL)
Laika josla GMT (UTC+0)
Interneta domēns .sl
ISO 3166-1 kods 694 / SLE / SL
Tālsarunu kods +232

Sjerraleone, oficiāli Sjerraleones Republika, ir suverēna valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos, Libēriju dienvidos, bet no rietumiem to apskalo Atlantijas okeāns. Valsts platība ir 71,740 km2. Tā ir iedalīta četros reģionos: Ziemeļu provincē, Austrumu provincē, Dienvidu provincē un Rietumu apgabalā, kas ir iedalīti 14 mazākos rajonos. Kopējais iedzīvotāju skaits valstī 2016. gadā bija aptuveni 6 726 458.[1]

18. gadsimtā Sierra Leone bija stratēģiska osta vergu tirdzniecībai starp kontinentiem. Dibināta kā Sierra Leone Company, tā bija dzīvesvieta Londonas nabadzīgajiem melnādainajiem iedzīvotājiem 1791. gadā. Pirmā apmetne bija galvaspilsēta, Frītauna. 1808. gadā Frītauna kļuva par britu koloniju, bet 1896. gadā visa valsts kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Valsts ieguva neatkarību 1961. gada 27. aprīlī. Laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam tā cieta no postoša pilsoņu kara. Lai izbeigtu pilsoņu karu, Apvienoto Nāciju Organizācijas un britu karaspēki pārcēlās uz Sjerraleoni, lai atbruņotu 17 000 karavīrus un nemierniekus. Karš beidzās 2002. gada 18. janvārī ar Sjerraleones valdības, Apvienotās Karalistes un ANO uzvaru.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sjerraleone is valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos un ar Libēriju dienvidos. Valsts platība ir 71,740 km2. Tā ir 119. lielākā valsts pasaulē un 40. lielākā Āfrikā. Tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Sjerraleones krasta līnija ir 402 km gara.

Dabas resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sjerraleone is bagāta ar dabas resursiem. Tajā ir atrodami dimanti, titāna rūdas, boksīti, dzelzs rūda, zelts un hromīti. 37,5% no valsts platības sedz meži. Lauksaimniecībai izmanto 56,2% no zemes no kuras 23,4% no zemes ir arama.[2]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstī ir tropisks, karsts un mitrs klimats. Vasaras lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim. Ziemas sausā sezona ilgst no decembra līdz aprīlim.[2]

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sjerraleone ir konstitucionāla republika. Pašreizējā valsts pārvaldes sistēma tika izvedota ar 1991. gada pieņemto konstitūciju.

Prezidents ir valsts vadītājs, valdības vadītājs un armijas militāro spēku virspavēlnieks. Prezidents ieceļ un vada ministru kabinetu, kuru jāapstiprina parlamentam. Prezidents tiek ievēlēts vēlēšanās un var palikt amatā ne ilgāk par diviem piecu gadu termiņiem. Prezidenta amats ir visaugstākā un ietekmīgākā pozīcija Sjerraleones valdībā.

1961. gada 27. aprīlī, kad Sjerraleone ieguva savu neatkarību, valsts likumdošanas vara un izpildvara bija parlamenta un ministru kabineta rokās, un par nominālo valsts vadītāju tika uzskatīts britu monarhs, kuru pārstāvēja ģenerālgubernators. Pēc izmaiņām konstitūcijā 1971. gadā Sjerraleone tika atzīta par republiku, kuras izpildvara tiek uzticēta prezidentam, bet likumdošanas vara pieder parlamentam.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā Sjerraleonē bija 6 726 458 iedzīvotāji.[1] Islāms ir lielākā reliģija Sjerraleonē ar ievērojamām kristiešu un animistu minoritātēm. Pēc 2015. gada datiem 78.0% no valsts iedzīvotājiem bija musulmaņi, 20.9% kristieši un pārējie bija vai nu animisti, vai arī sekoja kādai citai reliģijai.[3] Sjerraleoni apdzīvo 16 dažādas etniskās grupas. Lielākās no tām ir temne (35%) un mende (31%).

Oficiālā valoda Sjerraleonē ir angļu valoda, bet izplatītākā valoda ir krio (angļu un vietējo valodu pidžins), kuru lieto 90% valsts iedzīvotāju. Angļu valodu izmanto skolās, valdības administrācijā un medijos.

Iedzīvotāju vecums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sjerraleones iedzīvotāji ir jauni. 2016. gadā 41,9% no iedzīvotājiem bija 0-14 gadus veci. Tikai 3,75% no iedzīvotājiem bija 65 vai vairāk gadus veci. 60,47% no iedzīvotājiem bija zem 25 gadu vecuma. Vidējais vecums bija 19 gadi; 18,4 gadi vīriešiem un 19,6 gadi sievietēm. Populācija pieauga par 2,36%.[4]

2016. gadā iedzīvotāju dzīves ilgums no dzimšanas bija 58,2 gadi; vīriešiem 55,6 gadi, bet sievietēm 60,9 gadi. Valstij ir augsts dzimstības līmenis: 4.76 bērni/sievietei.

Urbanizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā pilsētās dzīvoja 39,9% no iedzīvotājiem. Visvairāk apdzīvotā pilsēta bija Frītauna, kurā dzīvoja 1,007 miljoni iedzīvotāju.[4]

Veselība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā valdība tērēja 11,1% no IKP veselības aprūpei.[2] Tomēr valstij vēl joprojām ir vāja veselības aprūpe un slikta veselības aprūpes statistika uz pasaules fona. Valsts iedzīvotāji var saslimt ar baktēriju un protozoju caureju, A hepatītu, vēdertīfu, malāriju, tropu drudzi, dzelteno drudzi, šistosomiāzi un trakumsērgu.[4] 6,6% pieaugušo bija liekais svars 2014. gadā.

Tikai 16,6% iedzīvotāju lietoja kontracepciju 2013. gadā, kas palielina iespēju saslimt ar HIV un AIDS. 51 100 iedzīvotājiem bija HIV vai AIDS 2015. gadā. 2 500 iedzīvotāju nomira no AIDS vai HIV 2015 gadā.[4]

62,6% iedzīvotāju bija pieeja dzeramam ūdens avotam 2015. gadā; 47, 8% no laukos dzīvojošajiem un 84,9% pilsētās dzīvojošajiem.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā valdība tērēja 2,7% no IKP izglītības vajadzībām.[2] Izglītības sistēma sastāv no 3 līmeņiem: pamatskolas, vidusskolas un augstskolas. Pirmie 9 izglītības gadi ir obligāti, bet šo likumu ir neiespējami īstenot skolu trūkumu dēļ, kuru ietekmēja pilsoņu karš.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Sierra Leone Population». worldometers. 2017. Skatīts: 2017. gada 19. jūnijs.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Sierra Leone». The World Factbook. 2017. Skatīts: 2017. gada 19. jūnijs.
  3. «The Future of World Religions: Population Growth Projections, 2010-2050» (PDF). Skatīts: 2017. gada 19. jūnijs.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «Sierra Leone Demographics Profile 2016». Indexmundi. 2016. Skatīts: 2017. gada 19. jūnijs. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "Indexmundi" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "Indexmundi" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]