Konrāds Dekerts
Konrāds (Kondratijs) Augusts Dekerts (1891—1942) bija vācbaltiešu jurists, virsnieks un izlūks. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1891. gada 15. augustā Iršu pagasta Hiršenhofas vācu kolonijas "Vaskukalnos" (tagad "Tālēs") skolotāja Aleksandra Dekerta un viņa sievas Idas daudzbērnu ģimenē. Mācījās Iršu sešklasīgajā vācu pamatskolā, tad Rīgas Pilsētas reālskolā. No 1910. līdz 1915. gadam studēja tieslietas Maskavas Universitātē, tad Pirmā pasaules kara laikā līdz 1916. gada maijam mācījās Aleksandra karaskolā. 1916. gada jūlijā viņu iekļāva 1. krievu atsevišķās brigādes sastāvā un nosūtīja uz Francijas fronti. 1918. gada 11. jūlijā Dekerts iestājās Francijas ārzemnieku leģionā un bija 1. koloniju pulka leitnants un tulks Senegālā.[1]
Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. gada jūlija līdz 1919. gada jūlijam Dekerts piedalījās cīņās pret lieliniekiem pie Murmanskas un Arhangeļskas. Latvijas brīvības cīņu laikā viņš 1919. gadā bija Franču kara misijas loceklis Baltijas valstīs. Misijas uzdevumā viņš iestājās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas dienestā, kur bija sapieru priekšnieka palīgs, slepeni nodarbojās ar kontrpropagandu un izlūkošanu. No oktobra līdz decembrim viņš piegādāja ziņas par Bermonta karaspēku sabiedrotajiem un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai.[2]
1920. gadā viņš plaušu tuberkulozes dēļ demobilizējās no Francijas armijas, strādāja "Alžīrijas kompānijas" bankā, tad Beļģijas eksporta firmā De Gam Briselē. 1925. gadā Dekerts atgriezās Latvijā un dzīvoja Iršu pagastā pie mātes. 1926. gada 1. jūlijā kļuva par zemessargu virsleitnantu. 1927. gadā apprecējās ar Mariju Martinovu, 1927. gada aprīlī sāka strādāt par Rīgas advokāta Dāles palīgu, vēlāk nodibināja savu advokātu biroju. Iršos uzcēla savu ģimenes māju "Krustupji", darbojās studentu korporācijas Ruthenia filistru padomē, bija juriskonsults Francijas un Beļģijas sūtniecībās Rīgā (1930—1939). Uz vienošanās pamata 1937. gadā viņš pienotavu nodeva Latvijas Piensaimniecības biedrībai.[1]
Pēc Latvijas okupācijas strādāja par grāmatvedi amatniecības artelī "Aizkars". 1941. gada jūnija deportācijas laikā Dekertu arestēja un izsūtīja uz Usoļlaga nometni. 1942. gada aprīlī viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumā labošanas darbu nometnēs.[3] 1942. gada 18. novembrī pēc viņa ierosmes nometnē slepus atzīmēja Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu, tādēļ 19. novembrī Konrādu Dekertu sodīja ar nāvessodu.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (1926)
- Francijas Kara krusts (visas 3 pakāpes),
- Anglijas Military Cross,
- Beļģijas Kroņa ordenis,
- Krievijas Impērijas Svētā Staņislava ordenis (3. šķira).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Konrāds Dekerts — Iršu pagasta lepnums KOKNESES NOVADA VĒSTIS 2018. gada 15. NOVEMBRĪ
- ↑ Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Vācbaltietis Konrāds Dekerts — spiegs Bermonta armijā lsm.lv 2019. gada 5. novembrī
- ↑ L.k.o.k. biogrāfija