Konstantīns Ciolkovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Konstantīns Ciolkovskis
Константин Эдуардович Циолковский
Konstantīns Ciolkovskis 1924. gadā
Konstantīns Ciolkovskis 1924. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1857. gada 17. septembris [v.s. 5. septembris]
Iževskoje, Rjazaņas guberņa, Krievijas impērija
Miris 1935. gada 19. septembrī (78 gadi)
Kaluga, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Paraksts Konstantin Tsiolkovsky signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne kosmonautikas teorija

Konstantīns Ciolkovskis (krievu: Константин Эдуардович Циолковский, poļu: Konstanty Ciołkowski; dzimis 1857. gada 17. septembrī [v.s. 5. septembrī], miris 1935. gada 19. septembrī) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciolkovskis piedzima 1857. gadā, Iževskoje ciemā, Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā. Viņa tēvs Eduards Ignatjevičs Ciolkovskis bija vidēji turīgs poļu muižnieks, mātei Marijai Ivanovnai Jumaševai bija tatāru izcelsme. Deviņu gadu vecumā Konstantīns Ciolkovskis saslima ar skarlatīnu un pēc komplikācijām kļuva nedzirdīgs. Četrus gadus vēlāk nomira viņa māte. Konstantīns bija spiests mācīties patstāvīgi mājās. Viņu īpaši piesaistīja matemātika, fizika un kosmoss. 16 gadu vecumā Ciolkovskis devās uz Maskavu, kur trīs gadus studēja ķīmiju, matemātiku, astronomiju un mehāniku. Īpašs dzirdes aparāts palīdzēja sazināties ar ārpasauli. Tomēr dzīve Maskavā bija diezgan dārga, Ciolkovskis nespēja sevi nodrošināt, tāpēc 1876. gadā tēvs viņu atsauca no Maskavas uz Vjatku. Tur viņš nokārtoja eksāmenus, saņēma skolotāja diplomu un sāka mācīt skolā Borovskā, kas atradās 100 kilometru attālumā no Maskavas. Tur viņš apprecējās ar Varvaru Jefgrafovnu Sokolovu.[1]

Atrodoties tālu no Krievijas galvenajiem zinātniskajiem centriem, Ciolkovskis, būdams kurls, nolēma patstāvīgi veikt pētījumus aerodinamikā. Viņš sāka attīstīt gāzu kinētiskās teorijas pamatus. Viņš nosūtīja savus aprēķinus Sanktpēterburgas Krievijas Fizikas ķīmijas biedrībai un drīz saņēma Mendeļejeva atbildi, ka gāzu kinētiskā teorija jau atklāta pirms 25 gadiem. Tomēr viņa talantu pamanīja un uzaicināja pievienoties biedrībai.[1]

1892. gadā Konstantīnu Ciolkovski pārcēla uz Kalugu par skolotāju. Tur viņš neaizmirsa par zinātni, astronautiku un aeronautiku. Kalugā Ciolkovskis uzbūvēja īpašu tuneli, kas ļāva izmērīt dažādus lidmašīnu aerodinamiskos parametrus. Aerodinamisko eksperimentu gaitā Ciolkovskis sāka pievērst arvien lielāku uzmanību kosmosa problēmām. 1895. gadā tika publicēta viņa grāmata "Sapņi par zemi un debesīm", un gadu vēlāk tika publicēts raksts par citām pasaulēm, saprātīgām būtnēm no citām planētām un par zemes iedzīvotāju saziņu ar tām. Tajā pašā 1896. gadā Ciolkovskis sāka rakstīt savu galveno darbu "Kosmosa izpēte, izmantojot reaktīvo dzinēju". Šī grāmata aprakstīja raķešu dzinēju izmantošanas problēmas kosmosā — navigācijas mehānismus, degvielas piegādi un transportēšanu.[1]

1902. gadā Ciolkovska dēls Ignātijs izdarīja pašnāvību. 1908. gadā Okas plūdu laikā viņa māja tika appludināta, daudzas iekārtas tika iznīcinātas un tika zaudēti daudzi unikāli aprēķini. Fizikas ķīmijas biedrība pienācīgi nenovērtēja viņa pētījumus.[1]

Līdz ar boļševiku nākšanu pie varas situācija daļēji mainījās — par Ciolkovska pētījumiem ieinteresējās jaunā valdībaa, kas viņam sniedza nozīmīgu materiālo atbalstu. 1919. gadā Ciolkovskis tika ievēlēts sociālistiskajā akadēmijā (topošajā PSRS Zinātņu akadēmijā), un 1921. gadā zinātniekam tika piešķirta mūža pensija par nopelniem nacionālajā un pasaules zinātnē.[1] 1932. gadā viņu apbalvoja ar Darba Sarkanā karoga ordeni. 1935. gada 19. septembrī Ciolkovskis Kalugā nomira.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciolkovskis uzrakstījis vairāk kā 400 darbu. Galvenie Konstantīna Ciolkovska pētniecības virzieni bija saistīti ar metāliska aerostata zinātnisko pamatojumu, plūdlīnijas aeroplānu, vilcienu uz gaisa spilvena un raķetēm starpplanētu lidojumiem. Viņa pētījumi bija maz zināmi ārpus Krievijas, bet līdz ar 20. gadsimta 20. gadu raķešbūves aktivitātēm viņa darbi guva ievērību.

Kosmonautikas jomā Ciolkovskis bija pirmais, kas no visdažādākajiem skatu punktiem aplūkoja cilvēka došanos kosmosā — no filozofiskās un pasaules uzskata jomas līdz tādām praktiskām lietām kā kosmosa kuģu dzīvības nodrošināšanas sistēmas, skafandri un cilvēka izdalīto atkritumu utilizācija. Savos darbos Ciolkovskis pamatoja raķešu izmantošanu kosmosa lidojumos. 1920. gados viņš nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izmantot “raķešu vilcienus” — daudzpakāpju raķešu prototipus. Viņš aprakstīja cilvēku izdzīvošanas jautājumus bezsvara stāvoklī garo kosmosa lidojumu laikā. Viņa galvenie zinātniskie darbi — par aeronautiku, raķešu dinamiku un astronautiku — sākās ar mēģinājumu izmantot matemātisko aparātu fantastisku problēmu risināšanai. Daudzi pētnieki, tostarp J. Perelmans, raksturoja Ciolkovski kā domātāju, kurš ievērojami apsteidzis savu laiku.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciolkovskim ir pieminekļi Kalugā un Maskavā, Kalugā ir viņa māja-muzejs, ir muzeji vēl citās pilsētās. 1954. gadā tika nodibināta Ciolkovska medaļa. 1961. gadā par godu zinātniekam tika nosaukts krāteris Mēness otrajā pusē, bet 2015. gadā — pilsēta pie Vostočnijas kosmodroma.

Kopš 1966. gada Kalugā, Ciolkovska vārdā nosauktajā Valsts kosmonautikas vēstures muzejā, notiek zinātniskie lasījumi, kurus ik gadu kopā ar muzeju rīko Krievijas Zinātņu akadēmijas Ciolkovska zinātniskā mantojuma izpētes komisija. 2021. gadā lasījumi notika jau 56. reizi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]