Kontūzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pirmā pasaules kara karavīri. Karavīrs kreisās puses apakšā ir cietis no kontūzijas radītajām sekām

Kontūzija (latīņu: contusio — ‘sasitums’) ir visa ķermeņa vai tā lielākās daļas satricinājums, kurš izraisa stipru nervu sistēmas kairinājumu.

Lielākoties kontūziju izraisa trieciens, eksplozija, kritiens ūdenī vai pret cietu virsmu. Kontūziju var izraisīt arī lokāli bojājumi (smadzeņu satricinājums, saspiedums, dažādi lūzumi).

Vispārējai kontūzijai ir raksturīgs samaņas zudums, kuram seko nespēks un nomāktība. Bezsamaņa var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem (smagākos gadījumos izraisot komu). Bieži rodas vemšana, reibonis, runas traucējumi. Dažreiz rodas kurlmēmums, kas vēlāk pāriet.

Parasti kontūzijas simptomi pāriet divās līdz trijās nedēļās, bet dažreiz, ja nervu sistēma ir novājināta, piemēram, ar alkohola vai narkotiku lietošanu, var notikt personības izmaiņas vai pat pilnīga personības degradācija.

Ārstējot ir jāievēro gultas režīms, kur pēc iespējas ilgāks laiks ir jāatvēl gulēšanai. Pēc tam, kad simptomi ir mazinājušies, ir jāveic rehabilitācija. Nedrīkst lietot alkoholu vai narkotikas.