Krasta veronika

Vikipēdijas lapa
Krasta veronika
Veronica teucrium L.
Krasta veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaKrasta veronika (Veronica teucrium)
Krasta veronika Vikikrātuvē

Krasta veronika (Veronica teucrium) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, neiekļaujot kontinenta ziemeļu un rietumu daļu. Latvijā krasta veronika ir sastopama bieži, tomēr nevienmērīgi — visbiežāk upju ielejās un valsts austrumu daļā.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasta veronika ir daudzgadīgs, 15—75 cm garš lakstaugs ar stāvu, skraji apmatotu stublāju.

Lapas ir pretējas un sēdošas. To plātne ir olveidīga ar zāģzobainu malu un skraji apmatotu apakšpusi, aptuveni 3—6 cm gara un 1—2,5 cm plata. Lapas pamats ir sirdsveidīgs.

Ziedi ir blīvos un pretējos ķekaros, kuri garumā var sasniegt pat 15 cm, pa 2 (reti 4) augšējo lapu žāklēs. Seglapas ir nelielas, apmēram ziedkāta garumā. Vainags ir plats (1—1,5 cm), vainaglapas īsi smailas, zilas, ar tumšākām dzīslām. Kauslapas piecas, apmatotas. Auglis ir kaila pogaļa ar seklu jomu, irbuļa palieka mazliet pārsniedz jomu. Ziedēšanas sezona ir jūnijā un jūlijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]