Metionīns
| Metionīns | |
|---|---|
  L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C5H11NO2S |
| Molmasa | 149,21 g/mol |
| Blīvums | 1340 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 281 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,41 |
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
Bioķīmiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.
| ||||||||
