Pāriet uz saturu

Krievijas troļļu armija

Vikipēdijas lapa

Krievijas troļļu armija jeb vienkārši Krievijas troļļi vai Kremļa boti (krievu: кремлеботы) ir ar Krievijas Federācijas valdību saistītas troļļu grupas, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas ietekmēšanu, dezinformācijas izplatīšanu un psiholoģisko operāciju veikšanu vispasaules tīmeklī. To organizēšanā un finansēšanā ir tieši iesaistīta Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Federālais drošības dienests un citas Krievijas valsts drošības iestādes.[1]

Krievijas troļļu armija parādījās 21. gadsimta sākumā, pieaugot interneta lietošanas popularitātei un sociālo mediju ietekmei. Pirmais nozīmīgais piemērs bija Krievijas—Ukrainas kara sākumā, kad Krievijas Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvaldes darbinieki izveidoja viltus profilus un grupas, kas Facebook, Vkontakte un citos sociālajos tīklos, kā arī vadošo angļvalodīgo plašsaziņas līdzekļu komentāru sadaļās uzdevās par Ukrainas iedzīvotājiem, kas sākotnēji it kā esot atbalstījuši Eiromadanu, bet vēlāk tajā vīlušies, kad iniciatīvu esot pārņēmuši "zapadenci", ukraiņu "nacionālisti", "fašisti" un "nacisti". Caur viltus kontiem izplatīti arī draudi Ukrainas austrumu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un Viktoru Janukoviču atbalstošajiem politiķiem.[2]

Krievijas troļļu armiju veido algoti rakstītāji un analītiķi, kas strādā organizētās struktūrās. Viens no zināmākajiem Krievijas troļļu armijas darbības piemēriem ir 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kurās tika veikta plaša dezinformācijas kampaņa, lai ietekmētu amerikāņu vēlētāju izvēli par labu Krievijai labvēlīgākajam kandidātam Donaldam Trampam.[3] Līdzīgas kampaņas ir notikušas arī Eiropas Savienībā, piemēram, Brexit referenduma laikā.[4]

Lai identificētu "troļļu" kontus, tiek izmantoti dažādi rīki, tostarp mākslīgais intelekts.

  1. Дмитрий Волчек. «"Наша норма – 120 комментов в день". Жизнь кремлевского тролля». Радио Свобода (krievu), 2021-01-30. Skatīts: 2024-07-03.
  2. Ansis Īvāns. «Slepens GRU ziņojums atklāj troļļu taktiku pirms Krimas okupācijas, ziņo laikraksts». Delfi, 2017. gada 27. decembris. Skatīts: 2024. gada 4. jūlijā.
  3. Sabīne Bērziņa. «Viltus influenceri un ziņu lapas – kā Kremlis mēģina ietekmēt politisko diskusiju ASV». Re:Baltica, 2020. gada 27. oktobris. Skatīts: 2024. gada 4. jūlijā.
  4. Николай КУДРЯВЦЕВ. «Расследование РБК: как «фабрика троллей» поработала на выборах в США». kriminal.lv (ru-ru). Skatīts: 2024-07-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]