Krievu—turku karš (1568—1570)

Krievu-turku karš (1568–1570)
	Daļa no Krievu-turku kariem
	; krievu (sarkanās bultas) un turku (zilās bultas) karagājieni
Datums	1568—1570
Vieta	Astrahaņas haniste
Karotāji
Krievijas cariste, ; Donas kazaki	Osmaņu impērija, ; Krimas haniste, ; Nogaju Orda
Komandieri un līderi
Ivans IV; Pjotrs Serebrjanijs-Oboļenskis	Selims II, ; Devlets I Girejs,; Kasims Pašā

Krievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem. Osmaņu un Krimas apvienotā armija mēģināja ieņemt Astrahaņas hanisti un piesegt Volgas-Donas kanāla izveides darbus.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas cars Ivans IV 1552. gadā sagrāva Kazaņas hanisti, bet 1556. gadā nosūtīja karaspēku I. Čeremisinova (Черемисинов) vadībā, kas okupēja Astrahaņas hanistes teritoriju un 1558. gadā Volgas krastā sāka celt cietoksni mūsdienu Astrahaņas vietā.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1569. gada 31. maijā Kasims Pašā ar 15 tūkstošiem janičāru devās karagājienā un pie Azakas cietokšņa apvienojās ar hana Devleta Gireja armiju, kurā ietilpa Krimas tatāri un nogaji. Apvienotajai armijai sekoja 30 tūkstoši Krimas strādnieku, lai raktu Volgas-Donas kanālu.

Redzot Volgas-Donas kanāla izveides neiespējamību, armija nolēma atgriezties, taču Astrahaņas tatāru un nogaju vēstnieki apsolīja nodrošināt kuģus Volgā un Kaspijas jūrā, ja viņi atbrīvos Astrahaņu no krievu varas.

1569. gada vasarā Osmaņu armija pārcēlās no Azakas uz Astrahaņu un pa ceļam pievienojās 40 000 vīru lielajai Krimas un Nogaju ordas karaspēkam. No ieplānotā Donas-Volgas kanāla vietas apvienotais karaspēks devās lejup pa Volgu un aplenca Astrahaņu.

Taču 26. septembrī pēc desmit dienu Astrahaņas aplenkuma apvienotā armija atkāpās no pilsētas un pāri Kabardas stepei mēģināja sasniegt Azakas cietoksni, kurā atgriezās tikai trešdaļa karavīru.

1570. gada pavasarī karojošās puses Konstantinopolē noslēdza neuzbrukšanas līgumu.