Ivans Paskevičs (krievu: Иван Фёдорович Паскевич); dzimis 1782. gada 19. maijā, miris 1856. gada 1. februārī) bija Ukrainā dzimis Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals.
Viens no visvairāk apbalvotajiem karavadoņiem Krievijas vēsturē.
Dzimis 1782. gadā Poltavā ukraiņu kazaku ģimenē, nosūtīts uz Pēterburgas pāžu korpusu, 1800. gadā ieskaitīts Krievijas ķeizara gvardes karaspēkā. Napoleona karu sākumā piedalījās Austerlicas kaujā 1805. gada decembrī.
Kā Krievijas armijas virsnieks piedalījās Krievu—turku karā (1806—1812), 1812. gada karā, Sestās koalīcijas karā un 1814. gada Parīzes ieņemšanā.
Vēlāk komandēja krievu spēkus Krievu—persiešu karā (1826—1828) un Krievu—turku karā (1828—1829). Apspieda Novembra sacelšanos Polijā un 1848. gada ungāru sacelšanos. No 1832. līdz 1856. gadam bija Polijas caristes vietvaldis.
Izpirka no Rumjanceviem un atjaunoja Gomeļas pils ansambli, kur pēc nāves 1856. gadā apglabāts.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans Paskevičs.
