Krupina
| Krupina | ||
|---|---|---|
| Krupina | ||
 Krupinas rātsnams | ||
| ||
  Krupina | ||
| Koordinātas: 48°21′13″N 19°04′00″E / 48.35361°N 19.06667°EKoordinātas: 48°21′13″N 19°04′00″E / 48.35361°N 19.06667°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Banska Bistricas apgabals | |
| Apriņķis | Krupinas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1238 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 88,67 km2 | |
| Augstums | 262 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 7 576 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Krupina Vikikrātuvē | ||
Krupina (slovāku: Krupina) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Krupinas apriņķa centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no senākajām Slovākijas pilsētām, pirmoreiz rakstos minēta 1135. gadā, bet pilsētas tiesības ieguvusi 1238. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Krupina gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Korpona (ungāru: Korpona). Pilsēta atradās tirdzniecības ceļā no Baltijas uz Adrijas jūru. 14. gadsimtā apkārtnes atradnēs izbeidzās zelta un sudraba krājumi, turpmāk pilsēta attīstījās kā tirdzniecības un amatniecības centrs. Īsu brīdi pēc Pirmā pasaules kara ietilpa Slovākijas Padomju Republikā, vēlāk iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (97,63 %) Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (70,32 %), luterticīgie (17,91 %) un nereliģiozi (9,27 %).
Krupina ir dzejnieka Andreja Slādkoviča (Andrej Sládkovič, 1820-1872) dzimtā pilsēta.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krupina.
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|