Pāriet uz saturu

Krustknābji

Vikipēdijas lapa
Krustknābji
Loxia (Linnaeus, 1758)
Egļu krustknābji (Loxia curvirostra)
Egļu krustknābji (Loxia curvirostra)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsKrustknābji (Loxia)
Krustknābji Vikikrātuvē

Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās mājo ziemeļu puslodes arktiskajā un subarktiskajā ekozonā un ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izņēmums ir Haiti krustknābis (Loxia megaplaga), kas dzīvo tropu ekozonā Karību reģionā.[2]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) Latvijā ir regulārs ieceļotājs rudens invāziju laikā

Latvijā sastopamas 3 krustknābju ģints sugas: baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera), egļu krustknābis (Loxia curvirostra) un priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus).[3] Latvijā ligzdo egļu krustknābis un priežu krustknābis. Pēdējais no tiem ligzdo ļoti reti un, iespējams, atsevišķos gados neligzdo.[4] Baltsvītru krustknābis ir regulārs ieceļotājs no ziemeļiem rudens invāziju laikā, tomēr skaits nav liels un tas ir atkarīgs no invāzijas stipruma.[5]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām šīs ģints sugām ir raksturīgs krustveidā salikts knābis, kas arī devis ģintij tās nosaukumu. Apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums ir košāks kā mātītei un tipiski tas ir vai nu oranžs, vai sarkans, bet mātītei zaļganīgs vai dzeltenīgs. Kopumā šīs ģints sugas ir apmēram zvirbuļa augumā, nedaudz par to lielākas. To ķermeņa lielums ir apmēram 14—20 cm, svars 25—69 g.[6][7][8] Nedaudz par citiem masīvāks ir priežu krustknābis, kura lielāko indivīdu ķermeņa garums var būt 20 cm, svars 69 g.[7][9]

Krustknābja knābis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustknābji ir sēklēdāji, kas specializējušies uz skujkoku sēklām. To krusteniskais knābis ir izcils instruments, lai tās izlobītu no čiekuriem. Katrai sugai ir atšķirīgas sēklas, ar kurām tās barojas. Krustknābis iebāž knābi starp čiekura zvīņām un pagriež apakšējo knābja daļu pretī augšējai, tādējādi atverot čiekuru pietiekami, lai ar mēli satvertu sēkliņu. Izšķir pa labi sakrustota knābja un pa kreisi sakrustota knābja morfas. Zinātnieki pagaidām nav spējuši pilnībā atbildēt, kas izšķir to, kādā virzienā knābis katram indivīdam sakrustosies. Izšķiļoties knābis putnēnam ir taisns, bet sakrustojas pirms putnēns ir pametis ligzdu un ieguvis čiekura atvēršanas pieredzi.[10]

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visām sugām ir raksturīgs krustā saliktais knābis, attēlā egļu krustknābis (Loxia curvirostra)

Ģenētiskajās analīzēs ir noskaidrots, ka krustknābju tuvākie radinieki ir ķeģi (Acanthis), un abām putnu grupām ir bijis kopīgs priekštecis. Ģintis viena no otras nodalījušās pirms apmēram 8 miljoniem gadu Miocēna beigās.[11][12] Zinātnieki pirms kāda laika piedāvāja apvienot vienā ģintī krustknābjus un dadzīšus (Carduelis). Apvienošanas gadījumā priekšroka būtu zinātniskajam nosaukumam — Loxia. Tomēr zinātnieki kavējās ar šādu apvienošanu, tā kā tas būtu prasījis ļoti lielu daudzumu sugu pārsaukšanu. Lēmuma pieņemšanu kavēja arī pašas krustknābju ģints īpašā knābja evolūcijas unikālitāte, tik atšķirīga no pārējām sugām dadzīšu apakšdzimtā.[13] Mūsdienās zinātnieki ir pieņēmuši lēmumus pretējā virzienā un sadalījuši milzīgo dadzīšu ģinti vairākās mazākās ģintīs.[14][15][16]

Krustknābju sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas krustknābju sugas ir ļoti līdzīgas viena otrai un ir ļoti grūti atšķiramas. Visvieglāk var atšķirt baltsvītru krustknābi. Pārējām atšķirības ir ļoti grūti pamanāmas — nedaudz atšķirīgas galvas formas vai knābja izmērs. Līdz ar to sugu noteikšanas grūtības ir izraisījušas dažādas taksonomijas spekulācijas par tēmu, ka tās nav dažādas sugas. Visvieglāk sugas var atšķirt Ziemeļamerikā, jo tur sastopamas tikai divas sugas — egļu krustknābis un baltsvītru krustknābis, bet visgrūtāk Skotijā, kur sastopamas visas četras Eirāzijā dzīvojošās krustknābju sugas. Viens no vieglākajiem veidiem, kā atšķirt sugas ir apgūstot tēviņu riesta dziesmas.

Arī ģenētiskajos pētījumos zinātnieki līdz šim nav spējuši atrast nekādas nozīmīgas atšķirības starp krustknābju sugām, morfoloģiski atšķirīgo baltsvītru krustknābi ieskaitot. DNS atšķirības starp vienas sugas indivīdiem reizēm ir lielākas kā starp sugām, lai gan sugas savstarpēji nekrustojas. Šis atklājums novedis pie secinājuma, ka katra no sugām, lai arī ir izolēta grupa no citām sugām, ir saglabājusi morfoloģisku plastiku, kas nepieciešama sugas izdzīvošanai apstākļos, kad nav pieejamas iecienīto skujkoku sēklas un ir jābarojas ar jebkādām pieejamām sēklām. Neskatoties uz šo ģenētisko īpatnību, visas sugas ir atzīstamas par atšķirīgām sugām.[17]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
  2. ↑ IUCN: Loxia megaplaga
  3. ↑ «Latvijas daba: Žubīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.
  4. ↑ «Ornitofaunistika: Priežu krustknābis Loxia pytyopsittacus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. augustā. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.
  5. ↑ «Ornitofaunistika: Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. augustā. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.
  6. ↑ Aive: Red Crossbill (Loxia curvirostra)
  7. ↑ 7,0 7,1 Alive: Parrot Crossbill (Loxia pytyopsittacus)
  8. ↑ Alive: Two-barred Crossbill (Loxia leucoptera)
  9. ↑ Beobachtung eines Kiefernkreuzschnabels Loxia pytyopsittacus
  10. ↑ Edelaar, Pim; Postma, Erik; Knops, Peter; Phillips, Ron (2005). "No Support of a Genetic Basis of Mandible Crossing Direction in Crossbills (Loxia spp.)". Auk 122 (4): 1123–1129. doi:10.1642/0004-8038(2005)122[1123:NSFAGB]2.0.CO;2
  11. ↑ «Phylogeography of crossbills, bullfinches, grosbeaks, and rosefinches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 19. janvārī.
  12. ↑ Arnaiz-Villena, A.; Gómez-Prieto, P.; Ruiz-de-Valle, V. (2009). "Phylogeography of finches and sparrows". Nova Science Publishers. ISBN 978-1-60741-844--3.
  13. ↑ Proposal (488) to South American Classification Committee
  14. ↑ Cornell Lab of Ornithology: Updates & Corrections - Dec 2009
  15. ↑ «IOC World Bird List - Master List». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. maijā. Skatīts: 2015. gada 19. janvārī.
  16. ↑ «Check-list of North American Birds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. februārī. Skatīts: 2015. gada 19. janvārī.
  17. ↑ Summers,, R. W.; Dawson, R. J.; Phillips, R. E . (2007). "Assortative mating and patterns of inheritance indicate that the three crossbill taxa in Scotland are species". Journal of Avian Biology 38 (2): 153–162. doi:10.1111/j.0908-8857.2007.03798.x

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krustknābji&oldid=3999545"