Krustpils muižas parks

Vikipēdijas lapa
Krustpils muižas parks. 2010.g..

Krustpils muižas parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, pils rajonā. Krustpils muižas parks veidots ne agrāk par 1870. gadu, reizē ar jaunu pils piebūvju celtniecību. Stādītie koki atrodas tuvu parka malām, kas liek domāt, ka te bijusi viena liela liekta vai trīs mazas lauces. Par parka dīķi, kurš izveidots dārzu laistīšanai, tautā saglabājušās romantiskas atmiņas. Muižas parks bijis kā zaļa un klusa josla starp pils iemītnieku laisko dzīvi un saimniecisko rosību turpat aiz parka esošajos staļļos, klētī, rijā un šķūņos.[1]

Mūsdienās tā ir domu un jūtu pārslēgšanās vieta starp šosejām, daudzstāvu paneļmāju apbūvi un pils celtni. Muižnieku atpūtas gaisotni var sajust, ieskatoties ozolu aplī, egļu grupā, ozolā, stepes gobā, kļavā, brienot smilgām aizaugušajā laucē, kas liecina par kādreizējo saimnieku vēlmi no vietējām koku sugām izveidot ainavu parku ar brīvu celiņu plānojumu. Pilij tuvākajā skvērā ievērota simetrija ar strūklaku centrā, kurai vasarās apkārt likti podos audzēti eksotiski dienvidu augi. Gadu gaitā parka klusumu pārtrauc skaļāki notikumi, 20. gadsimta. 30. gados no nelielās skatuves bieži skan bruņoto spēku pūtēju orķestra skaņas.[1]

Interesants nostāsts: 70. gados Krustpils pilī ieradās kāds Rīgas miliču pavadīts ārzemnieks, kuram esot zināms, ka, sākoties Pirmajam pasaules karam, barons Korfs parkā apracis lādi. Atbraucējs iegājis pilī un nostājies pie kāda no 2. stāva logiem, kas vērsts uz parka pusi; norādījis uz kokiem aiz tagadējā iebraucamā ceļa. Parku ielenca karavīri, izrakņāja zemi ap vairākiem kokiem un patiešām atraduši meklēto. Miliči ar izrakto lādi un nezināmo svešinieku aizbrauca, atstājot vietējos pilnīgā neziņā. Kāds no aplencējiem karavīriem vēlāk stāstījis, ka apsargājamajam vīram plaukstā bijusi apslēpta shēma, taču viss ir palicis noslēpumā tīts.[1]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 107.lpp.