Kuplastes klinšu valabijs

Vikipēdijas lapa
Kuplastes klinšu valabijs
Petrogale penicillata (Gray, 1827)
Kuplastes klinšu valabijs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseSomaiņi (Marsupialia)
KārtaDiprotodonti (Diprotodontia)
DzimtaĶenguru dzimta (Macropodidae)
ĢintsKlinšu valabiji (Petrogale)
SugaKuplastes klinšu valabijs (P. penicillata)
Izplatība
Kuplastes klinšu valabijs Vikikrātuvē

Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuplastes klinšu valabijs mājo tikai Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs
Kuplastes klinšu valabijiem ir salīdzinoši garspalvains kažoks
Lielākajai daļai uz sāniem redzamas tumši pelēka un gaiši pelēka garenvirziena joslas

Kuplastes klinšu valabijs dzīvo Austrālijas dienvidaustrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klinšu nogāzēs, areālam sākoties apmēram 100 km no Brisbenas ziemeļrietumu virzienā un turpinoties līdz Viktorijas ziemeļu daļai. Apdzīvotie biotopi ir ļoti dažādi. Tie ir gan lietus meži, gan sausās stepes, kurās galvenokārt aug grīšļi un citi aslapu augi. Izplatības areāla rietumos un dienvidos valabiju skaits ir ievērojami samazinājies, līdz ar to šajos reģionos suga ir apdraudēta.[1] Salīdzinoši apmierinošs populācijas stāvoklis ir Jaundienvidvelsā un Kvīnslendas dienvidos.[2]

Introdukcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1800. gadu beigās ģenerālgubernators Džordžs Grejs Jaunzēlandes Ziemeļsalas Hauraki līča saliņās ieveda četras dažādas valabiju sugas, kuplastes klinšu valabiju ieskaitot. Visas četras sugas ir labi iedzīvojušās un izveidojušas stabilas populācijas. Mūsdienās valabiji tiek vērtēti kā eksotiski kaitēkļi, kas blīvās populācijas dēļ nelabvēlīgi ietekmē saliņu floru un faunu.

Tā kā Austrālijā valabiju izdzīvošana jau 20. gadsimta vidū dažviet kļuva kritiski apdraudēta, tad laikā no 1967. līdz 1975. gadam Kavau salā tika noķerti vairāki tūkstoši valabiju, to skaitā 210 klinšu valabiji, un izvesti uz Austrāliju.[3] 1990. gados klinšu valabiji pilnībā tika izvesti no Ranitoto un Motutapu salām. Arī 2000. gados Kavau salā turpinās valabiju izķeršana un izvešana.[4] Daļa kuplastes klinšu valabiju 2003. gadā no Kavau salas tika aizvesti uz nacionālo parku Sidnejas tuvumā, lai pavairotu šo sugu nebrīves apstākļos.[5]

Oahu salā (Havaju salas) 1916. gadā no zoodārza izbēga daži kuplastes klinšu valabiji, kas uz salas izveidojuši nelielu savvaļas populāciju.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuplastes klinšu valabijs ir neliela auguma ķengurs. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Ķermeņa garums ir 48—59 cm, astes garums 50–70 cm, tēviņa svars 5—11 kg, mātītes 4–9 kg.[1][6] Aste gara, nedaudz garāka nekā ķermenis ar galvu kopā, cilindrveidīga, pūkaina, ļoti lokana un lēcienos kalpo kā stūre. Pakaļkājām, kas piemērotas lēkāšanai pa klintīm, ir stipri nagi, kustīgi pirksti un pēdas ar platiem, bieziem un elastīgiem spilventiņiem. Areāla ziemeļos dzīvojošie kuplastes klinšu valabiji ir nedaudz mazāki, kā arī to astes ir mazāk pūkainas.[1]

Kažoks biezs, mīksts un salīdzinoši garspalvains, īpaši uz ķermeņa un astes apakšā. Mugurpuse parasti ir pelēkbrūna, bet pavēdere sarkanbrūna. Uz sāniem tipiskas tumši pelēka un gaiši pelēka garenvirziena joslas, kas nodala pelēcīgo muguru no rudākās pavēderes, tomēr ne visiem īpatņiem ir šīs joslas. Aste parasti ir tumši brūna vai melna.[6] Populācijām, kas dzīvo Jaundienvidvelsas austrumu daļā, ir biezāka aste un tumši brūns apmatojums, kas dzīvniekus lieliski maskē apkārtējā vidē. Mātītei ir vēdera soma, kas atvērta uz priekšpusi, somā ir četri zīdekļi.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuplastes klinšu valabiji neticami veikli pārvietojas pa klintīm ne tikai dienā, bet arī naktīs

Kuplastes klinšu valabiji ir sabiedriski dzīvnieki, tie veido nelielas kolonijas (5—7 pieaugušie īpatņi), kurā valda stingra hierarhija. Katram valabijam (gan tēviņam, gan mātītei) ir sava teritorija. Tēviņa teritorija var pārklāties ar vienas vai divu mātīšu teritorijām.[6] Tēviņi viens ar otru cenšas ievērot distanci, vismaz 5 metru attālumu. Ja tie atrodas viens otram tuvāk, diezgan drīz izceļas agresīvs kautiņš. Jaunie tēviņi drīz pēc tam, kad tie ir pārtraukuši zīst pienu, tiek no kolonijas padzīti. Nebrīvē tas var arī nozīmēt jaunā tēviņa nogalināšanu, ja tam nav kur aizbēgt. Mātītes ir daudz draudzīgākas un parasti pacieš citas mātītes tuvumu. Radniecīgas mātītes ļoti bieži kopīgi atpūšas vienā slēptuvē, viena otrai palīdzot sakopt un iztīrīt kažoku.[1] Tēviņu teritorija ir lielāka nekā mātītei. Jo dominantāks tēviņš, jo lielāka teritorija.[1]

Kuplastes klinšu valabijs ir aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Tumsas aizsegā tas neticami veikli pārvietojas pa klintīm un akmens krāvumiem, kāpelējot pa stāvām nogāzēm un droši lecot pāri pat vairākus metrus platām aizām. Tie spēj uzkāpt arī kokos, ja tie aug slīpi.[7] Iestājoties krēslai, valabijs pamet klinšu aizsegu, lai atrastu piemērotu barošanās vietu ar krūmiem un zāli. Dienas laikā tas atpūšas ēnainās vietās, slēpjoties alās, zem akmeņiem un klinšu pārkarēm. Slēptuves ne tikai pasargā valabiju no saules, bet arī no plēsējiem, piemēram, dingo, lapsām, kaķiem un lielajiem plēsīgajiem putniem.[6] Par ieeju šo dzīvnieku slēpņos parasti liecina gludas virsmas klinšu virsmas, kuras nogludinājušas neskaitāmas valabiju paaudzes. Ja valabiji pamana briesmas, viņi uz mirkli sastingst, bet pēc tam kā truši vairākkārt sit pakaļkājas pret zemi, tādejādi brīdinot savus bara locekļus. Briesmu brīžos kuplastes klinšu valabijii bēg, veicot garus lēcienus.[7]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karstākajās vasaras dienās kuplastes klinšu valabijs barojas ne tikai ar zāli un krūmu zariem, bet arī ar sulīgāku koku mizu un saknēm, kas tos nodrošina ar nepeiciešamo mitrumu, tādējādi valabiji var ilgstoši iztikt bez ūdens resursa.[6]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuplastes klinšu valabiji var sapāroties visa gada periodā, parasti sapārojoties uzreiz pēc mazuļa dzimšanas. Embrija attīstība tiek aizturēta, līdz mātītei atbrīvojas soma. Līdzko jaunais valabijs atšķiras no mātes, embrijs sāk attīstīties,[1] un grūsnības periods ilgst 30 dienas.[6] Pārojas tikai vienas kolonijas īpatņi.[1] Tēviņš sapārojas ar vairākām mātītēm, bet mātīte pārojas tikai ar vienu tēviņu, līdz tas no kolonijas pazūd. Piedzimst viens mazulis, kuram vēl nav attīstījušās acis, pakaļkājas un aste. Sīciņais mazulitis uzreiz pēc piedzimšanas, pieķeroties pie mātes kažoka, ierāpo somā, kur tas paliek 6 mēnešus. Pēc tam turpinās 7—20 dienu periods, kurā mazulis gan ielien, gan izlien no somas. Jaunajam valabijam sasniedzot 9 mēnešu vecumu, māte pārtrauc to zīdīt.[6] Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 18 mēnešu vecumā, tēviņi 20 mēnešu vecumā.[1] Savvaļā kuplastes klinšu valabijs dzīvo 5—10 gadus.[6]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuplastes klinšu valabija galvenais ienaidnieks ir rudā lapsa, kuru eiropieši Austrālijā ieveda 19. gadsimtā. Tās, salīdzinot ar dingo, nogalina ļoti daudz valabiju un citu mazo somaiņu. Populāciju lielumu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ietekmēja arī intensīvās kuplastes klinšu valabiju medības, lai iegūtu to mīkstās kažokādas. Medību rezultātā daudzās izplatības areāla daļās dzīvnieks ir kļuvis ļoti rets, bet dažviet pilnīgi iznīcināts.[7] Mūsdienās ir ieviesti dažādi kuplastes klinšu valabiju aizsardzības pasākumi, izveidoti nacionālie parki, kuros suga tiek pavairota nebrīves apstākļos. Valabiji tiek ievesti arī no Jaunzēlandes salām un palaisti brīvībā retāk apdzīvotos reģionos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Animal Diversity Web: Petrogale penicillata
  2. A Field Guide to the Mammals of Australia, Menkhorst, P and Knight, F, Oxford University Press, Melbourne, 2001 ISBN 0-19-550870-X
  3. Management of North Island weka and wallabies on Kawau Island
  4. Rock wallabies, Catalyst (ABC). 4 March 2004. Retrieved 2 March 2012.
  5. «Saving the Brush-tailed Rock Wallaby». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 2. martā.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 6,8 «ARKive: Brush-tailed rock wallaby (Petrogale penicillata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. septembrī. Skatīts: 2015. gada 1. decembrī. Arhivēts 2015. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  7. 7,0 7,1 7,2 Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 76 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]