Kurzemes Provinces muzejs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes Provinces muzeja ēka Jelgavā.
Kurzemes Provinces muzeja sēžu zāle.

Kurzemes Provinces muzejs (vācu: Kurlädisches Provinzial-Museum und Atheneum) bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818. gadā dibināts muzejs ar bibliotēku tālaika Kurzemes guberņas galvaspilsētā Jelgavā. Tā tradīcijas mūsdienās turpina Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs dibināts 1818. gada 6. augustā kā Kurzemes Provinces muzejs ar priekšlasījumu klubu Ateneum. Priekšlasījumi sākumā notika Jelgavas ģimnāzijas telpās, pēc 1820. gada Štefenhāgenu drukātavas nama otrajā stāvā Kannulējēju (tagad J. Mātera) ielā, kur izveidoja pirmo muzeja kolekciju.

Rīgas arhitekts Vilhelms Neimanis izstrādāja projektu jaunai muzeja ēkai, kuru uzcēla nojauktās Jelgavas teātra ēkas vietā bijušajā Staļļplacī (pie tagadējā Jāņa Čakstes bulvāra) un atklāja 1898. gada 26. novembrī. Nama ieejas portālu rotāja uzraksts latīņu valodā Zinātnei un Mākslai. 1916. gadā muzeja zālē tika nodibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". 1935. gadā Latvijas valdība konfiscēja muzeja krājumus un nodeva Valsts arhīvam biedrības un muzeja arhīvu kolekcijas. Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gada 4. novembrī Latvijas Sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš izdeva pavēli par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības likvidēšanu. No biedrības īpašumā esošajām vērtībām izvest atļāva tikai muzeja zālē esošos portretus, izņemot Johana Reinholda Patkula portretu un vienu Jaņa Rozentāla gleznotu darbu, kā arī vācu autoru gleznas, Academia Petrina un vēlākās ģimnāzijas profesoru portretus, mācītāju portretus, vara grebumus un pamatā visu bibliotēku. Latvijā bija jāpaliek visai arheoloģijas nodaļai, etnogrāfiskajām kolekcijām, dabaszinātņu nodaļai, Kurzemes hercogu portretiem. Muzeja kolekcijas nodeva Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā.

Pēc Latvijas okupācijas likvidētās biedrības un Kurzemes provinces muzeja ēku 1940. gada rudenī nodeva Latvijas PSR Izglītības Tautas komisariāta rīcībā. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada vasarā muzeja ēka gāja bojā. Daļa fondu pirms tam tika izvesta uz Vāciju, daļa pazuda vai gāja bojā.

Mūsdienās šajā vietā uzcelts Uzvaras ielas dzīvojamo namu siltummezgls un citas ēkas.[1] Līdz mūsdienām nonākušās senlietas no Kurzemes provinces muzeja fondiem glabājas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.[2]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]