Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (vācu: Zum deutschen Schwert im Osten, 1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.
Ložas Jelgavā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo Jelgavas ložu "Pie trīs kronētiem zobeniem" nodibināja 1754. gadā, pirmais Jelgavas ložas meistars bija barons Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge. Tā pakļāvās Lielajai Karaliskajai Mātes ložai "Pie trīs zemeslodēm" („Zu den drei Weltkugeln”) Berlīnē. Ložā iestājās daudzi Kurzemes dižciltīgo dzimtu pārstāvji un Academia Petrina profesori. 1812. gada kara laikā 1812. gada 4. augustā prūšu virsnieki brīvmūrnieki Jelgavā nodibināja militāro ložu "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības". 1815. gada 27. oktobrī, kad izveidojās lielloža „Astrea” Pēterburgā, Jelgavas loža „Pie trim kronētiem zobeniem” atsāka strādāt zviedru rituālā.
Ložas nodibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1915. gada 1. augustā Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Jelgavu. 1916. gada aprīlī Jelgavas avīzē parādījās aicinājums visiem brīvmūrniekiem 14. maijā pulcēties Kurzemes Provinces muzeja zālē, lai dibinātu militāro ložu. Sapulcējušies 20 brāļi nolēma pakļauties Kēnigsbergas ložai "Zum Todtenkopf und Phoenix", un kā ložas nosaukumu izvēlējās "Pie vācu zobena Austrumos". Par ložas prezidējošo meistaru ievēlēja Oberosta virspavēlniecības 8. armijas intendantu Vilhelmu Augustīnu Baltazāru Volfrātu (Wolfradt), tomēr viņš bija spiests doties atpakaļ uz Vāciju, tādēļ prezidējošā meistara funkcijas pārņēma Jelgavas virsbirģermeistars Dr. Rihards Serafims, kas jau agrāk bija ložas "Zum Todtenkopf und Phoenix" brālis.
1916. gada 11. jūnijā Vācijas brīvmūrnieku ordeņa meistars Prūsijas princis Frīdrihs Leopolds apstiprināja jaunās Jelgavas ložas dibināšanu ar nosaukumu "Pie vācu zobena" (Zum deutschen Schwert). Ložas iesvētīšana notika Jāņu dienā 1916. gada 24. jūnijā, ko vadīja Vācijas Lielās Zemes ložas lielmeistara vietnieks Dr. Rihards Klefels (Kleffel), bet gaismas ienešana īrētajā ložas namā notika 2. jūlijā. Par ložas rotu izvēlējās agrākās ložas "Pie trīs kronētiem zobeniem" rotu, tomēr tās izgatavošanai zelta vietā lietoja tēraudu.[1]
Ložas slēgšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Novembra revolūcijas 1918. gada 28. novembrī loža paziņoja Vācijas Lielajai Zemes ložai par tās slēgšanu.
Zināmie ložas locekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rihards (Baltazars) Serafims (Seraphim, 1866–1939), Jelgavas advokāts (1895–1902), vēlāk tiesnesis un advokāts Kēnigsbergā, Jelgavas virsbirģermeistars (1915. septembrī – 1918. decembrī) - ložas prezidējošais meistars
- Zībers Serafims (Sieber Seraphim), Jelgavas baņķieris, Riharda Serafima brālis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zum deutschen Schwert im Osten Freimaurer-Wiki