Vilhelms Neimanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelms Neimanis
Vilhelms Neimanis.jpg
Dzimis 1849. gada 5. oktobrī
Grēvesmīlene, Mēklenburga (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1919. gada 6. martā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens historisms
Slavenākie darbi Rīgas Pilsētas mākslas muzejs, Kalkūnes muiža
Atbalstītāji Pauls Makss Berči

Vilhelms Neimanis (vācu: Johann Wilhelm Carl Neumann, 1849—1919) bija Daugavpils pilsētas arhitekts (1878—1895), vairāku Latvijas historisma piļu projektu un Rīgas Pilsētas mākslas muzeja ēkas autors, mākslas vēsturnieks. Rīgas pilsētas mākslas muzeja pirmais direktors (1905-1919).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilhelms Neimanis ir dzimis 1849. gada 5. oktobrī tirgotāja ģimenē Mēklenburgas pilsētā Grēfesmīlenē (Grevesmühlen). Jau bērnībā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Krustpili. 1864. gadā Neimanis iestājās darbā Rīgas – Daugavpils dzelzceļa birojā pie arhitekta Maksa Paula Berči, pēc tam studēja Rīgas Politehnikumā, 1875. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmijā.

1873.–1874. gadā Neimanis piedalījās Daugavpils pilsētas dzelzceļa stacijas, remontdarbnīcu un lokomotīvju depo projektēšanā. 1878. gadā viņš sāka pildīt Daugavpils pilsētas arhitekta pienākumus, projektēja Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luterisko baznīcu (1889-1893) un Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīcu (1903–1905). 1887. gadā viņš Tallinā izdeva grāmatu "Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai". 1895. gadā Neimanis Pēterburgā ieguva būvtiesības, atstāja Daugavpili un pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par Rīgas Doma atjaunošanas vadītāju. Pēc V. Neimaņa projektiem historicisma stilā celta Kurzemes provinces muzeja ēka (1898) Jelgavā, Rīgas Doma muzeja korpuss virs klostera krustejas austrumu spārna (1898). Nozīmīgākais Neimaņa projekts bija Rīgas Pilsētas mākslas muzeja ēkas celtniecība (1903-1905), kuru iespaidoja Bodes muzeja ēkas arhitektūra Berlīnē.

Vilhelms Neimanis bija autors daudzu Latvijas historisma piļu - Līksnas muižas (1878-1780), Kalkūnes muižas (1890-1892), Pelču muižas (1900-1904), Juzefovas muižas (1901), Tahevas muižas (1902) kungu mājas projektiem. No 1899. gada līdz 1901. gadam Neimanis bija Rīgas Politehniskā institūta mākslas vēstures docents. 1905. gadā viņš viņš kļuva par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru, 1908. gadā par pieminekļu kopšanas komisijas vadītāju. No 1906. gada līdz 1913. gadam viņš pārsvarā nodarbojās ar rakstniecību un vāciski publicēja grāmatas "Rīgas muzejs" (1906), "Baltijas mākslinieku leksikons" (1908), "Rīga un Tallina" (1908), "Rīgas ceļvedis ar pilsētas plānu" (1910), "Rīgas Sv. Marijas Doma baznīca" (1912), "Lauku pieminekļu aizsardzības pamati" (1911), "No senajiem laikiem: mākslas un mākslas vēstures dažādības no Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes" (1913).[1]

Miris Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 6. martā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts. Reval, 1887
  • Die Ordensburger im sog. Polnischen Livland. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Riga, 1889. Bd.14. H.3
  • Werke mittelalterlicher Holzplastik und Malerei in Livland und Estland. Lübeck, 1892
  • Das mittelalterliche Riga. Berlin, 1892
  • Die St. Annenkirche zu Libau. Rigasche Stadtblätter, Nr. 21, 22, 1892
  • Karl August Senff: Ein baltischer Kupferstecher. Reval, 1895
  • Baltische Maler und Bildhauer des XIX Jahrhunderts. Riga, 1902
  • Verzeichnis baltischer Goldschmiede, ihrer Merkzeichen und Werke. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1904. Riga, 1905
  • Lexikon baltischer Künstler. Riga, 1908
  • Riga und Reval. Leipzig, 1908
  • Führer durch Riga mit einem Stadtplan. Leipzig, 1910; 2. Aufl. Berlin, 1918
  • Der Dom zu St. Marien in Riga. Riga, 1912
  • Das Museum in Riga. Museumskunde. Berlin, 1906. Bd.2
  • Merkbüchlein zur Denkmalpflege auf dem Lande. Riga, 1911
  • Aus alter Zeit: Kunst und kunstgeschichtliche Miszellen aus Liv-, Est- und Kurland. Riga, 1913

Neimaņa projektēto celtņu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • E. Grosmane. Vilhelms Neimanis Latvijas mākslas vēsturē., Rīga, 1991, 7.-21. lpp.
  • Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]