Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis
| Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis | |
|---|---|
.jpg) | |
| Detaļas | |
| Ieviests | 1565. gadā |
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis (briedis). To kopš 1565. gada kā savu ģerboni lietoja Gothards Ketlers, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1566. gadā noslēgtā Grodņas ūnija paredzēja, ka Kurzeme un Zemgale tiesību ziņā tika pielīdzinātas 1525. gadā dibinātajai Prūsijas hercogistei, piešķirot to mantojuma lēnī pēdējam ordeņa meistaram Gothardam Ketleram. Ģerboņa vairodziņā bija attēlota Ketleru dzimtas ģerboņa figūra – katla kāsis un Sigismunda Augusta monogramma. 1579. gadā Stefans Batorijs hercoga ģerboni apstiprināja ar diplomu, kurā piešķīra ģerbonim elementu no sava ģerboņa – vilka žokli ar trim zobiem. Ketleru dinastijai beidzoties, no ģerboņa izzuda arī Ketleru zīme un parādījās Bīrona ģerbonis – celms, uz kura sēž putns un priekšā šķērsām noliktas atslēgas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pilsētas ģerbonis Arhivēts 2021. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. G.Grase, Ģ. Eliasa Jelgavas VMM direktore
 | Šis ar heraldiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |