Kārlis II Anžū

Vikipēdijas lapa
Kārlis II Anžū
Carlo II d'Angiò
Neapoles karalis
1285. gada 7. janvārī — 1309. gada 5. maijā
Priekštecis Šarls I
Pēctecis Roberto Gudrais
Dzimis 1248. gads
Miris 1309. gada 5. maijā (60—61 gada vecumā)
Neapole, Neapoles karaliste
(Karogs: Itālija Itālija)
Apglabāts Santa Kjaras bazilika, Neapole, Karogs: Itālija Itālija
Dzīvesbiedre Ungārijas Marija
Bērni
Dinastija Anžū dinastija
Tēvs Šarls I
Māte Provansas Beatrise
Reliģija katolisms

Kārlis II jeb Šarls II (itāļu: Carlo II d'Angiò, franču: Charles II d'Anjou, latīņu: Carolus II; dzimis 1248. gadā, miris 1309. gada 5. maijā) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285. gada līdz savai nāvei 1309. gadā. Bija arī Albānijas karalis, Salerno princis, Ahejas princis, Provansas grāfs, Anžū grāfs.

Sicīlijas karalistes iekarotāja Šarla I dēls. Apprecejās ar Ungārijas karaļa Ištvāna V meitu Mariju. Sicīlijas vakarēdiena kara laikā Kārli II sagūstīja admirālis Rudžero di Lauria, un Kārlis II par karali kļuva ieslodzījumā esot. 1288. gadā Kārlim II ar Anglijas karaļa Edvarda I un pāvesta Nikolaja IV palīdzību izdevās atbrīvoties no gūsta, apsolot atdot Sicīliju. Tomēr pēc atbrīvošanas pāvests atbrīvoja Kārli no solījuma, karš turpinājās līdz Kantabellotas miera noslēgšanai 1302. gadā.

Valdīšanas laikā Kārlis II veidoja sarežģītu ārpolitiku, cita starpā izmantojot daudzo bērnu laulības. Personīgi bijis ārkārtīgi reliģiozs un cieši sadarbojies ar katoļu baznīcu. Izveidoja galvaspilsētu Neapoli par ievērojamu Eiropas tirdzniecības un mākslas centu, atbalstīja universitāti, cēla klosterus un baznīcas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]