Lāčsūnas
| Lāčsūnas | |
|---|---|
 Kūdrāja dzegužlins (Polytrichum strictum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Lapu sūnas (Bryophyta) |
| Klase | Dzegužlinu klase (Polytrichopsida) |
| Rinda | Dzegužlinu rinda (Polytrichales) |
| Dzimta | Dzegužlinu dzimta (Polytrichaceae) |
| Ģints | Lāčsūnas (Polytrichum) |
 Lāčsūnas Vikikrātuvē | |
Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae). Ģints latīniskais nosaukums veidots no diviem vārdiem polys — "daudz", un thrix — "mati", sakarā ar sporofītu pārklājumu ar sīkām matveidīgām šķiedrām.
Lāčsūnas aug purvainās pļavās un mitros mežos. Visbiežāk sastopamā suga ir parastā lāčsūna.
Uzbūve
[labot | labot pirmkodu]Parastās lāčsūnas stumbrs sasniedz līdz 30 cm garumu, tas ir brūnganzaļš, klāts ar šaurām, smailām lapām. Stumbra apakšdaļā redzami smalki pavedienveida izaugumi — rizoīdi. Ar rizoīdu palīdzību lāčsūnas uzsūc no augsnes ūdeni un minerālvielas. Lāčsūnu stumbrs jau ir anatomiski diferencēts. Stumbra vidū atrodas koncentrisks vadaudu kūlītis, kura centrā atrodas nedzīvas šūnas, kas vada ūdeni un funkcionāli atbilst augstāk organizēto augu traheīdām. Ap nedzīvajām šūnām atrodas dzīvas šūnas, kas vada organiskās vielas un funkcionāli atbilst sietstobriem.[1]
Lapu virspusi sedz asimilatori, jeb ar hlorofilu bagāti plātņveida izaugumi, kas sastāv no vienas šūnu rindas un stipri palielina lapas asimilācijas virsmu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Lāčsūnas 2». 02.10.2021. Skatīts: 02.10.2021.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāčsūnas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)