Līderis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vadītājs-līderis.

Līderis ir cilvēks, kurš apzinās savas un citu vērtības. ASV profesors Roberts Dilts uzskata, ka līderisma iemaņas nepieciešamas ikvienam cilvēkam, lai pasauli darītu labāku. Tā ir jauna izpratne par līderi – cilvēku, kas pulcē ap sevi pozitīvi domājošus cilvēkus, kas vēlas izmainīt pasauli un ir pārliecināti par pozitīva pasaules redzējuma efektivitāti.

Līderis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līderības saknes stiepjas diezgan tālā pagātnē, kamēr vadītāja „profesija” ir uzskatāma par 20. gadsimta izgudrojumu. Vadītājam ir likumīgi piešķirtas tiesības dot uzdevumus pakļautajiem darbiniekiem un prasīt to izpildi. Būtiskākās vadītāja funkcijas visbiežāk ir darba plānošana, organizēšana, darba uzdevumu noteikšana, izpildes izvērtēšana, kontrole.

Psiholoģijā līderis ir indivīds, kas organizē un vada grupas darbību, regulējot savstarpējās attiecības grupā. Vadības literatūrā kā būtiska līderību raksturojoša iezīme tiek nosaukta tieši ietekme uz cilvēkiem, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Kā svarīgākie ietekmēšanas mērķi ir darbinieku motivēšana, grupas saliedētības sekmēšana jeb komandas vadības funkcija un pārmaiņu vadība.

Gan literatūrā, gan praktiķu aprindās aktuāla ir diskusija – vai par līderi piedzimst? Nevar apšaubīt, ka atsevišķi personības īpašību aizmetņi, piemēram, temperaments – iedzimst. Tomēr, droši var apgalvot, ka daudzas līderi raksturojošas īpašības tiek apgūtas dzīves laikā un tās iespējams pilnveidot tāpat kā daudzas vadības prasmes.[1]

Līderu īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līderis kā virziena rādītājs.

Katram cilvēkam ir savas īpašības, kuras viņu padara par personību. Šīs īpašības un to kombinācija padara katru cilvēku unikālu un neatkārtojumu. Arī līderis ir tikai cilvēks jeb indivīds, kuram arī piemīt konkrētas īpašības. No visām īpašībām gan formālajam, gan neformālajam, līderim dažas īpašības ir vairāk izteiktas un dominējošas. Līderu raksturīgākās īpašības ir:

  • „entuziasms – galējas gatavības stāvoklis un interese par paredzamo rīcību vai tempu kopā ar gatavību iesaistīties tajā. Viss iepriekš minētais noved pie darbības, kas tiek veikta ar lielu baudu, kvēli un dzīvesprieku. Šī ir līderu vispārēja rakstura īpašība;
  • godprātīgumsmorālā stāja: stingra taisnīguma principu un vērtību kodeksa ievērošana. Godprātīgums sevī ietver uzticību un neuzpērkamību tik lielā mērā, ka cilvēks nespēj būt nepatiess attiecībā uz uzticēšanos, atbildību vai solījumu. Šī īpašība citos cilvēkos izraisa uzticēšanos;
  • sirsnība – pozitīvas emocijas, kas norāda uz patiesu interesi par cilvēkiem vai neviltotu pieķeršanos. Tā iet roku rokā ar cilvēcīgumu, atklājot tādas cilvēka pamatvērtības kā laipnību un uzmanību pret citiem;
  • drosmeprāta un gara stingrība briesmu vai lielu grūtību priekšā; spēj uzņemties risku;
  • saprātīgums – garīgs process, kas noved pie saprātīga lēmuma pieņemšanas un problēmas atrisināšanas; palīdz novērtēt cilvēkus;
  • stingrs, bet taisnīgs – bez maiguma izpausmēm attiecībā pret citiem, bet jo īpaši pret sevi, reālistisks, bez sentimentālām jūtām; spēcīgs un apņēmīgs, taču elastīgs; objektīvs attiecībās ar komandu – nav savu favorītu.”[2]

Līderības iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksturīgākās līderu iezīmes ir:

  • vadība – līderim ir jāmeklē un jāatrod ceļš, pa kuru var doties. Līderis savā komandā rada vadības sajūtu. Ar vadību saprot un vadība ietver sevī jaunu mērķu konstatēšanu un izvirzīšanu, jaunu pakalpojumu vai produktu izveide un jaunu tirgu apzināšana;[3]
  • iedvesma – līderim ir jābūt iedvesmojošam. Līdera vārdiem un piemēriem jābūt motivējošiem, iedvesmojošiem. Viņam ir jāspēj „ieslēgt” komandā, indivīdā un uzņēmumā „snaudošo” motivāciju. Tādējādi panākot vēlamos rezultātus;[4]
  • komandas veidošana – līderim jādomā komandas terminos. Šim cilvēkam – līderim no grupām vai indivīdiem jāizveido lieliskas komandas. Gluži kā līderi veido komandas, tā arī komandas meklē līderus, kuri (līderi) viņus(komandu) vadīs nevis priekšniekus;[3]
  • piemērs – līderis ir piemērs savai komandai, tāpēc līderiem ir jāsniedz un jāpiedalās ar savu ieguldījumu, daļu kopīgajā uzdevumā;[4]
  • pieņemšana – par vadītāju var tikt iecelts un to lielāka daļa pieņems un akceptēs. Līderi arī var iecelt, bet par līderi kļūst tikai tad, ja to akceptē un pieņem jūsu komanda, ar kuru jums jāstrādā.[4]

Līderības funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līderis funkcijas.

Ir jāveic noteiktas funkcijas, lai saglabātu komandu un izdarītu visus nepieciešamos uzdevumus. Funkcijas ir tas, ko mēs darām, pretēji mūsu īpašībām – tam, kas esam. Zemāk ir norādītas un redzamas galvenās funkcijas un to īss raksturojums:

  • mērķu noteikšana – līderim ir jānosaka, jādefinē un jānosprauž organizācijas vai komandas mērķi un nolūki. Ar mērķu noteikšanu līderis pamudina savus darbiniekus darboties un tiekties uz nosprausto mērķi ;
  • plānošana – pārliecināšanās, ka mērķu sasniegšanai ir izstrādāts plāns – ja iespējams, tāds, kuram visi ir piekrituši. Plānošana ir svarīga, lai būtu zināms, kā no punkta A, kurā uzņēmums atrodas šobrīd, nokļūt līdz punktam B, kurā uzņēmums vēlas atrasties nākotnē. Ar plānošanu var uzzināt vai izvirzītie mērķi ir sasniegt, gan apjoma ziņā, gan laika ziņā;
  • saziņa – līderim ir jāizskaidro plānus un mērķus. Līderim ir jāspēj atbildēt savai komandai kāpēc ir jārīkojas tā un ne savādāk.
  • organizēšana – līderim savi darbinieki ir jāinstruē, jāveic panākumu sadali, jātrenē darbinieki, jāatbalsta, kā arī jāuzrauga tie. Grupā valdošajai enerģijai ir veicināt darba gaita, nevis tai ir vienkārši jāaizplūst prom, nedodot nekādu labumu;
  • uzraudzība un novērtēšana – cilvēkam – līderim ir jāpārbauda, kā arī jānovērtē veikumu, pretējā gadījumā viņš nevar un nav spējīgs ne komandai, ne indivīdam sniegt detalizētas un noderīgas atsauksmes. Uzraudzības un novērtēšanas mērķis ir mācīties no pieļautajām kļūdām, lai nākamajā reizē darbu paveikt labāk.[5]

Līderības līmeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katram uzņēmumam ir sava struktūra, sava hierarhija ar augstākā līmeņa vadītājiem un padotajiem, vidējā līmeņa vadītājiem un to padotajiem, kā arī zemākā līmeņa vadītājiem un viņu padotajiem. Tas, cik katrā uzņēmumā ir šie vadītāji un padoto nosaku uzņēmuma lielums un nepieciešamība pēc attiecīgā skaita un veida. Līdzīgi ir arī ar līderiem. Katrā uzņēmumā ir savi līderi un katrā vadības līmenī tie ir savādāki.[6]

Līderis var būt gan formāls, proti, oficiāli atzīts un iecelts no vadības puses un darbinieku atzīts, bet var būt arī neformālie līderi, kurus ir iecēluši darbinieki, bet vadība tos nav iecēlusi attiecīgajā (līderu) statusā. Turpmāk tiks runāts par oficiāli ieceltiem līderiem.[6]

Līderības pakāpes jeb līmeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadības līmeņi.

Organizācijā jeb uzņēmumā eksistē trīs līderības pakāpes jeb līmeņi. Un šie līmeņi ir:[6]

  • 1.līmenis – komandas

Līdera komandu veido 10 līdz 20 cilvēki, kuriem ir skaidri noteikts uzdevums , kā arī komanda apzinās un pilda šo noteikto uzdevumu.

Šim līderim ir pakļauti jau vairāki komandu līderis, kā arī viņu komandas. Varētu pat teikt, ka šis līderis ir līderu līderis.

Šī līmeņa līderis ir jau visas organizācijas, uzņēmuma līderis. Viņa pakļautībā darbojas visi operatīvie līderi.

Protams, ka katrs uzņēmums, organizācija attīstās, „aug” un kļūst sarežģītāks, līdz ar to tiek veidoti jauni līmeņi un pakāpes. Tomēr ir jācenšas izšķirt trīs galvenie līmeņi – komandas, operatīvais un stratēģiskais. Šie trīs galvenie līmeņi var arī savā starpā pārklāties, bet tomēr ir jāprot tos izšķirt.[6]

Stratēģiskā līderība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ko īsti nozīmē vārds „stratēģija”? „Grieķu valodā vārds „stratēģija” ir veidots no diviem vārdiem: stratas, kas nozīmē „liela cilvēku grupa” un egy, kas nozīmē „līderība”. Stratēģija ir māksla vadīt organizāciju.” Kā katram vadītājam un arī katram līderim neatkarīgi no tā cik augstā amatā tas atrodas, viņam ir kaut kādi konkrēti uzdevumi un konkrētas funkcijas, kuras ir jāpilda. Arī stratēģiskajam līderim ir jāveic konkrētas funkcijas un pienākumus. Šīs funkcijas ir:

  • „visas organizācijas kā veseluma vadīšana;
  • pareiza stratēģija un politika;
  • nodrošināt organizācijas darbību(vispārēja izpildīšanas atbildība);
  • organizēšana un pārorganizēšana (veseluma un daļu bilance);
  • korporatīvā gara atbrīvošana;
  • organizācijas saistīšana ar citām organizācijām un sabiedrību kā veselumu;
  • šodienas līderu izvēle un rītdienas līderu attīstīšana.” [4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «\Pārmaiņu vadītājs - Līderis».
  2. Džons Edeirs. Iedvesmojošais līderis. Lietišķās informācijas dienests, 2007. 26-27. lpp. ISBN 9789984995250.
  3. 3,0 3,1 Silva Omāra. Cilvēks dzīvo grupā. Kamene, 2004. 152. lpp. ISBN 9984-90564-0.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 John Adair. Nevis priekšnieks, bet līderis. Lietišķās informācijas dienests, 2008. 45-73. lpp. ISBN 9789984826110.
  5. Pols Tafinders. Intensīvais līdervadības kurss. Pētergailis, 2004. 17-37. lpp. ISBN 9984-330-75-3.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Džons Adairs. Kā izaudzēt līderus. Lietišķās informācijas dienests, 2008. 53-57. lpp. ISBN 9789984826011.