Līgo parks
Līgo parks ir brīvdabas akmens skulptūru parks Ropažu novada Stopiņu pagastā. Parks atrodas netālu no Ulbrokas pie autoceļa P5 (Ulbroka—Ogre). Līgo parks ir latviešu nacionālās atmodas simbols.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ideja par parku radās 1988. gadā. Galvenie idejas autori bija akmeņkalis Uldis Sterģis,[1] arhitekts Elmārs Orniņš un v/s Ulbroka galvenā ekonomiste Biruta Zvaigznīte. Akmeņkaļi Oskars Neimanis un Roberts Zvagūzis. Pirms parka iekārtošanas šajā vietā notikušas vairākas talkas, kurās lielu atbalstu sniedz vietējie iedzīvotāji. Parkā tika izveidota arī estrāde.
Parks pirmo reizi ielīgots 1988. gada 23. jūnijā, kad uzstādīts arī akmens Ulbrokas—Ogres autoceļa malā pie ieejas parkā. Savukārt 1992. gada vasarā Līgo parkā tika uzstādīti latvju zīmju akmeņi.
Parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parks izvietots dabiski ieaugušā ozolu birzī. Tā sākums ar atsevišķām skulptūrām atrodas pie autoceļa, bet pāri Piķurgas upei atrodas parka otra, plašākā daļa, kurā var nokļūt pār tiltiņu. Parkā atrodas vairākas skulptūras, kurās iegravēti tradicionālie latviešu ornamenti un raksti (ausekļi, saules koki, un ugunskrusti).
Parkā atrodas arī estrāde, kurā notiek novada kultūras pasākumi vasaras sezonā. Mazā uzkalniņā atrodas arī metālkalēja Gunāra Andersona veidotais darbs — vairākus metrus augsts metāla ugunsstabs ar ausekļa ornamentiem, kurā Jāņos tiek iedegta jāņuguns.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Līgo parks». Stopiņu novada dome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 11. jūlijā.