Uldis Sterģis
Uldis Sterģis (dzimis 1948. gada 3. jūlijā Rīgā) ir latviešu tēlnieks, akmeņkalis.
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1967. gadā absolvējis Rīgas 1. profesionāli tehnisko skolu. No 1969. līdz 1971. gadam apmeklēj LPSR arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlnieku studiju. 1970. gadā ar saviem darbiem sāka piedalīties izstādēs. 1977. gadā beidza studijas Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijā vakara kursos. No 1971.līdz 1976. un no 1980. līdz 1987. gadam strādāja par LVMA mācību meistaru. No 1976. līdz 1980. gadam strādāja par Rīgas Mākslas vidusskolas pedagogu. 1988. gadā kopā ar domubiedriem uzsāka veidot Līgo parku Stopiņu pagastā.
1997. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Stopiņu pagasta padomē no saraksta "Savam pagastam". 2001. gada pašvaldību vēlēšanās no saraksta "Savam pagastam" kandidēja uz deputāta vietu Stopiņu pagasta padomē, bet netika ievēlēts. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās no politiskās patriotiskās apvienības "Dzimtene" saraksta kandidēja uz deputāta vietu Stopiņu novada domes vēlēšanās un netika ievēlēts. 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Visu Latvijai saraksta, netika ievēlēts.
Svarīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Līgo parka skulptūras (1988-1992);
- piemiņas akmens Jukumam Vācietim pie Piņķu baznīcas Babītes pagastā (1988);
- piemiņas akmeņi nošautajiem ebrejiem Rīgā, Rumbulā (1990) un Liepājā (1993);
- piemiņas zīme "Barikāde" Ulbrokā (1991);
- piemiņas akmens latviešu un igauņu strēlniekiem pie Mazās Juglas Salaspils novadā (1992);
- piemiņas akmens Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem pie Ulbrokas vidusskolas (1996);
- piemiņas akmens "Krievijas impērisma upuriem" Stopiņu pagastā (1998);
- Stopiņu pagasta robežakmens Dreiliņos (2000);
- piemineklis Ernestam Brastiņam "Tautai. Dievam. Tēvijai." (2006).