Pāriet uz saturu

Ulbroka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ciemu. Par upi skatīt rakstu Piķurga.
Ulbroka
Lielciems
Ropažu novada dome, 2006. gads
Ropažu novada dome, 2006. gads
Ulbroka (Latvija)
Ulbroka
Ulbroka
Ulbroka (Ropažu novads)
Ulbroka
Ulbroka
Koordinātas: 56°56′27″N 24°17′10″E / 56.94083°N 24.28611°E / 56.94083; 24.28611Koordinātas: 56°56′27″N 24°17′10″E / 56.94083°N 24.28611°E / 56.94083; 24.28611
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ropažu novads
Pagasts Stopiņu pagasts
Platība
  Kopējā 5,45 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2026)[1]
  kopā 6 084
  blīvums 1 081,3/km²
Pasta nodaļa LV-2130
Ulbroka Vikikrātuvē
1905. gada revolūcijas piemineklis

Ulbroka ir apdzīvota vieta Pierīgā, Ropažu novada un Stopiņu pagasta administratīvais centrs. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi (P4) un Ulbroka — Ogre (P5) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar Ropažu novada domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī Vālodzes, Jaunbrunavas un Dreiliņu ziemeļu daļu (Biķeri).[2] Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir lielākais ciems Latvijā un 33. lielākā apdzīvotā vieta valstī (2025. g. dati).

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, pie robežas ar Piejūras zemieni. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.[3]

Ulbrokai cauri tekošā Piķurga ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot Ulbrokas ezeru, savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek Dauguļupīte.

Apbūves raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus Ogres ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas Ulbrokas muiža, kurā atradās Rīgas radio stacija, mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca.

Pakalpojumi

[labot | labot pirmkodu]

Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, Latvijas Pasta nodaļa, pārtikas veikali "Elvi"[4] un "Top!", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāns "Azerbaidžāna", skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.[5][6]

Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis 1905. gada revolūcijas aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts 1962. gadā, autori ir tēlnieks Jānis Zariņš un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas barikāžu laika piemiņas akmens. Barikāžu laikā (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts.

2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1969690    
1970929+34.64%
19791 470+5.23%
19893 060+7.61%
20002 701−1.13%
GadsIedz.±% g.p.
20112 845+0.47%
20152 788−0.50%
20212 879+0.54%
20223 035+5.42%

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".[8]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Lielciemu apkalpo RPSIA "Rīgas satiksme" — 51. autobusu maršruts "Abrenes iela — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".[9] Līdz ar Dreiliņu ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī 6. autobusu maršruts "Abrenes iela — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no Rīgas centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA").

Attālumi līdz dažām pilsētām

[labot | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]