Līvija Akuratere

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Līvija Akuratere (dzimusi Pečaka, 1925. gada 23. septembrī Rīgā, mirusi 2017. gada 26. janvārī) bija latviešu teātra kritiķe un teātra zinātniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvija Akuratere studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes mākslas zinātņu nodaļā (1945–1948). 1950. gadā beigusi Teātra institūtu. No 1951. līdz 1953. gadam Dailes teātra literārās daļas vadītāja. No 1953. līdz 1957. gadam un no 1958. līdz 1961. gadam strādājusi LPSR Kultūras ministrijas teātra daļā, pēc tam laikrakstā "Rīgas Balss". No 1964. līdz 1965. gadam bijusi Jaunatnes teātra literārās daļas vadītāja,[1] Rakstnieku savienības dramaturģijas konsultante, no 1965. līdz 1967. gadam vadījusi Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studiju.[2]

No 1952. gada Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes pasniedzēja. No 1968. līdz 1993. gadam strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļā. Līdzautore grāmatām par latviešu teātra vēsturi "Latviešu padomju teātra vēsture" (1973-1974), kā arī pētījumam par Rīgas Krievu drāmas teātri (1983). Vairāku monogrāfiju autore. Atsevišķi raksti ir veltīti arī senākam profesionālā teātra posmam - vācu teātrim Rīgā. Kopā ar V. Lapacinsku sarakstījusi grāmatu par scenogrāfu Rūdolfu Pīlādzi (1985). Sagatavojusi publicēšanai Luija Šmita atmiņu grāmatu "Un notika tas tā" (2007). Par monogrāfiju "Aktiermāksla latviešu teātrī" saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Jāņa Sudrabkalna prēmiju.

No 1993. līdz 1999. gadam Latvijas Kultūras akadēmijas profesore. 1999. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā par ieguldījumu latviešu teātra kritikas un zinātnes attīstībā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Akurateres vīrs bija aktieris Voldemārs Akurāters (1921—1976). Viņu meita ir dziedātāja Ieva Akuratere (dzimusi 1958. gadā).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anta Klints. Rīga: LVI, 1962.
  • Artūrs Filipsons. Rīga: Liesma, 1970.
  • Emīlija Viesture. Rīga: Liesma, 1976.
  • Gunārs Cilinskis. Rīga: Liesma, 1978.
  • Aktiermāksla latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 1983.
  • Neparastā aktrise [par Emīliju Bērziņu]. Rīga: Liesma, 1985.
  • Dzīves izturīgie [par Nikolaju Mūrnieku un Irmgardi Mitrēvicu]. Rīga: Liesma, 1988.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Līga Rušeniece. Līvija Akuratere: "Teātris ir jāskatās ar mīlestību". http://nra.lv/kultura/personibas/150786-livija-akuratere-teatris-ir-jaskatas-ar-milestibu.htm
  2. Mūžībā devusies teātra zinātniece Līvija Akuratere. Diena, 2017, 26. janvāris. https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/muziba-devusies-teatra-zinatniece-livija-akuratere-14164633