Laikmetīgās mākslas centrs
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir nevalstiska organizācija, kas organizē laikmetīgās mākslas projektus Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) veidots kā platforma laikmetīgās mākslas procesu veicināšanai un popularizēšanai.
LLMC direktore ir mākslas zinātniece un kuratore Solvita Krese. LLMC birojs atrodas Rīgā, Alberta ielā 13, 7. stāvā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir veidots uz Sorosa Mūsdienu mākslas centra-Rīga bāzes, kas 90. gados Latvijā bija nozīmīgākā organizācija, kura sniedza regulāru atbalstu laikmetīgās mākslas attīstībai. Sorosa Mūsdienu mākslas centrs-Rīga tika izveidots 1993. gadā kā viena no 20 Sorosa fonda mākslas programmām Austrumeiropā, kuras mērķis bija ar mākslas līdzdalību sekmēt atvērtas un demokrātiskas sabiedrības veidošanos.
LLMC 2000. gadā nodibināja Sorosa fonds-Latvija (SFL), Kultūras ministrija un Rīgas dome, izmantojot Sorosa mūsdienu mākslas centra bāzi. 2004. gadā LLMC kļuva par nevalstisku organizāciju — biedrību Laikmetīgās mākslas centrs (tagad Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs).
Darbības virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Centrs veido izstādes, organizē laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT, veic pētījumus, apkopo un izplata informāciju par laikmetīgo mākslu, rīko lekcijas, diskusijas, konferences, attīsta starpdisciplināras un inovatīvas kultūras iniciatīvas, piedalās kultūrpolitikas veidošanā. LLMC organzē arī izstādes, kas iepazīstina ar Latvijā mazāk zināmiem, vēl nepamanītiem vai nepelnīti aizmirstiem autoriem.Izglītības programmas ietvaros LLMC organizē lekcijas, mākslinieku portfolio prezentācijas, diskusijas, tematiskus seminārus un konferences. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veic arī pētījumus par dažādām mākslas norisēm un māksliniekiem.
Informācijas centrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LLMC informācijas krātuves bibliotēkā lasītājiem pieejami katalogi, mākslas un teorijas izdevumi un citi iespieddarbi par Latvijas un Eiropas valstu mākslu un tajā aktuālo problemātiku. Krātuve piedāvā arī plašu mākslas un kultūras žurnālu klāstu. LMC uzkrāj un papildina unikālu vizuālu un informatīvu materiālu krājumu par Latvijas un pasaules laikmetīgo mākslu, un laikmetīgās mākslas procesiem, sākot ar 20. gs. 60. gadiem. Datu bāzē ir ap 30 tūkstošiem informācijas vienību (attēli, publikācijas, videodarbi, izdevumi u.c). LMC informācijas krātuves bibliotēkā lasītajiem pieejami katalogi, mākslas un teorijas izdevumi un citi iespieddarbi par Latvijas un Eiropas valstu mākslu un tajā aktuālo problemātiku.
Izdevējdarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LMC izdod mākslas katalogus un izstāžu bukletus, sagatavo teorētiskus rakstu krājumus un tematiskus izdevumus, kā arī tulkojumus latviešu valodā, kas dod iespēju iepazīties ar 20. gs otrās puses mākslas teorijas analītiskajiem darbiem. LMC izveidojis sēriju "Cilvēks un Sabiedrība" un "Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teoriju sacerējumu tulkojumu sēriju". Izdoto grāmatu skaitā ir:
- Valters Benjamins "Iluminācijas",
- Sūzena Sontāga "Par fotogrāfiju"
- Rolāns Barts "Camera Lucida. Piezīme par fotogrāfiju" un "Sēru dienasgrāmata",
- Boriss Groiss "Mākslas vara" un "Komunisms. Post scriptum",
- Volfgangs Velšs "Estētikas robežceļi",
- Mišels Fuko "Šī nav pīpe",
- Žans Fransuā Liotārs "Postmodernais stāvoklis",
- Moriss Merlo-Pontī "Acs un gars",
- Teodors Adorno "Apgaismības dialektika",
- Nikolā Burjo "Attiecību estētika"
Projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]SURVIVAL KIT
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Projekts SURVIVAL KIT[1] ir ikgadējs, starpatutisks mākslas festivāls, kas radās 2009. gadā, reaģējot uz ekonomiskās krīzes radītajām pārmaiņām Latvijā, un kuru organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Festivāla mērķis ir pievērst uzmanību izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. Festivāls norisinās ārpus tradicionālajām izstāžu telpām un aicina māksliniekus domāt par aktuālajiem procesiem sabiedrībā un mākslā. Festivāla dalībnieki ir ne tikai mākslinieki, bet arī dažādu citu nozaru pārstāvji — arhitekti, zinātnieki, jaunie uzņēmēji, pedagogi un citi eksperti. Ik gadu festivālam tiek izvēlēta jauna norises vieta — kāda no Rīgas tukšajām ēkām, tādā veidā iezīmējot tās potenciālu un pilsētas iespējamās attīstības stratēģijas.
Digitalizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir iesaistījies projektā, kurā kopš 2011. gada norisinās aptuveni 27 000 laikmetīgās mākslas darbu un 2000 kontekstuālu dokumentu digitalizācija ar portāla "Europeana" starpniecību.[2]
Programma "Brigāde"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Programmas "Brigāde" (2010—2013)[3] mērķis bija atbalstīt radošas iniciatīvas-uzņēmumus jeb "brigādes", kas ar kultūras un mākslas palīdzību uzlabo Rīgas pilsētvidi, attīsta vietējās kopienas, risina sociālas problēmas un rada finansiāli patstāvīgus risinājumus. "Brigāde" ietvaros ikvienam tika dota iespēja apmeklēt dažādas radošās darbnīcas, lekcijas un diskusijas, lai izstrādātu vai uzlabotu savas idejas. Projektam tika piesaistīti vairāki viedokļa līderi un eksperti, kas iesaistījās projektu vērtēšanā un atlasē, kā arī sniedza padomus jaunajiem uzņēmējiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ SURVIVAL KIT
- ↑ "Europeana"
- ↑ «"Brigāde"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. novembrī. Skatīts: 2015. gada 13. janvārī.