Laikmetīgās mākslas centrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir nevalstiska organizācija, kas organizē laikmetīgās mākslas projektus Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) veidots kā platforma laikmetīgās mākslas procesu veicināšanai un popularizēšanai. Tas meklē mākslas saistību ar aktuālajiem procesiem sabiedrībā, apgūst pilsētu un apkārtesošo realitāti kā radošu iespēju lauku, reaģē uz izmaiņām globālajā mākslas telpā, sadarbojas ar māksliniekiem un citām mākslas organizācijām.

Centrs veido izstādes, organizē laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT, veic pētījumus, apkopo un izplata informāciju par laikmetīgo mākslu, rīko lekcijas, diskusijas, konferences, attīsta starpdisciplināras un inovatīvas kultūras iniciatīvas, piedalās kultūrpolitikas veidošanā. Viens no mākslas centra galvenajiem uzdevumiem ir radīt atvērtu un kritiski domājošu vidi, veicinot mākslas un sabiedrības mijiedarbību. LLMC uzmanības centrā ir projekti, kuros māksla darbojas kā komentārs un kas aicina uz dialogu. Pie tādiem projektiem var pieskaitīt arī izstādes, kas iepazīstina ar Latvijā mazāk zināmiem, vēl nepamanītiem vai nepelnīti aizmirstiem autoriem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra birjos atrodas Rīgā, Alberta ielā 13, 7. stāvā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sorosa Mūsdienu mākslas centrs — Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir veidots uz Sorosa Mūsdienu mākslas centra-Rīga bāzes, kas 90. gados Latvijā bija nozīmīgākā organizācija, kura sniedza regulāru atbalstu laikmetīgās mākslas attīstībai. Sorosa Mūsdienu mākslas centrs-Rīga tika izveidots 1993.gadā kā viena no 20 Sorosa fonda mākslas programmām Austrumeiropā, kuras mērķis bija ar mākslas līdzdalību sekmēt atvērtas un demokrātiskas sabiedrības veidošanos.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Sorosa fonds-Latvija (SFL), Kultūras ministrija un Rīgas dome, izmantojot Sorosa mūsdienu mākslas centra bāzi, nodibināja Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LLMC).

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004.gadā LLMC kļuva par nevalstisku organizāciju — biedrību Laikmetīgās mākslas centrs (tagad Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs) un tā direktore ir mākslas zinātniece un kuratore— Solvita Krese.

Darbības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītības programmas ietvaros LLMC organizē lekcijas, mākslinieku portfolio prezentācijas, diskusijas, tematiskus seminārus, konferences un citus diskursīvus notikumus. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veic arī pētījumus par dažādām mākslas parādībām, norisēm, vēsturi, māksliniekiem, kopsakarībām un problemātiku.

Informācijas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LLMC informācijas krātuves bibliotēkā lasītājiem pieejami katalogi, mākslas un teorijas izdevumi un citi iespieddarbi par Latvijas un Eiropas valstu mākslu un tajā aktuālo problemātiku. Krātuve piedāvā arī plašu mākslas un kultūras žurnālu klāstu. LMC uzkrāj un papildina unikālu vizuālu un informatīvu materiālu krājumu par Latvijas un pasaules laikmetīgo mākslu, un laikmetīgās mākslas procesiem, sākot ar 20. gs. 60. gadiem. Datu bāzē ir ap 30 tūkstošiem informācijas vienību (attēli, publikācijas, videodarbi, izdevumi u.c). LMC informācijas krātuves bibliotēkā lasītajiem pieejami katalogi, mākslas un teorijas izdevumi un citi iespieddarbi par Latvijas un Eiropas valstu mākslu un tajā aktuālo problemātiku.

Izdevējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMC izdod mākslas katalogus un izstāžu bukletus, sagatavo teorētiskus rakstu krājumus un tematiskus izdevumus, kā arī nozīmīgus nozares tekstu tulkojumus izdošana latviešu valodā, kas paver plašākai auditorijai iespēju iepazīties ar 20. gs otrās puses mākslas teorijas analītiskajiem darbiem. LMC veidotā "Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teoriju sacerējumu tulkojumu sērija" ir centieni aizpildīt informācijas vakuuma telpu, kas radās pēc Sorosa fonda Latvija grāmatu sērija "Cilvēks un Sabiedrība" izdošanas beigām. Izdoto grāmatu skaitā ir:

Valters Benjamins "Iluminācijas",

Sūzena Sontāga "Par fotogrāfiju"

Rolāns Barts "Camera Lucida. Piezīme par fotogrāfiju" un "Sēru dienasgrāmata",

Boriss Groiss "Mākslas vara" un "Komunisms. Post scriptum",

Volfgangs Velšs "Estētikas robežceļi",

Mišels Fuko "Šī nav pīpe",

Žans Fransuā Liotārs "Postmodernais stāvoklis",

Moriss Merlo-Pontī  "Acs un gars",

Sūzena Sontāga "Par fotogrāfiju",

Teodors Adorno "Apgaismības dialektika",

Nikolā Burjo "Attiecību estētika"

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SURVIVAL KIT[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SURVIVAL KIT ir ikgadējs, starpatutisks mākslas festivāls, kas radās 2009. gadā kā reakcija uz ekonomiskās krīzes radītajām pārmaiņām Latvijā un kuru organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Festivāla mērķis ir pievērst uzmanību un veidot fantāzijas par izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. Festivāls norisinās ārpus tradicionālajām izstāžu telpām un aicina māksliniekus domāt par aktuālajiem procesiem sabiedrībā un mākslā. Festivāla dalībnieki ir ne tikai mākslinieki, bet arī dažādu citu nozaru pārstāvji — arhitekti, zinātnieki, jaunie uzņēmēji, pedagogi un citi enerģijas pilni eksperti, kas attīsta un īsteno radošas stratēģijas problēmu laikmeta pārvarēšanai. Ik gadu festivālam tiek izvēlēta jauna norises vieta – kāda no Rīgas tukšajām ēkām, tādā veidā iezīmējot tās potenciālu un pilsētas iespējamās attīstības stratēģijas.

Digitalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir iesaistījies projektā, kura laikā, kopš 2011. gada, norisinās aptuveni 27 000 laikmetīgās mākslas darbu un 2000 kontekstuālu dokumentu digitalizācija ar mērķi padarīt tos pieejamus sabiedrībai ar "Europeana" portāla starpniecību.

Progrmma "Brigāde" (2010 - 2013)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmas "Brigāde" mērķis bija atbalstīt radošas iniciatīvas-uzņēmumus jeb "brigādes", kas ar kultūras un mākslas palīdzību spēj uzlabot Rīgas pilsētvidi, attīstīt vietējās kopienas, risināt sociālas problēmas un radīt finansiāli patstāvīgus risinājumus, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi. "Brigāde" ietvaros ikvienam interesentam — radošajam uzņēmējam, kas vēlās pretendēt uz atbalstu, tika dota iespēja apmeklēt dažādas radošās darbnīcas, lekcijas un diskusijas, lai izstrādātu vai uzlabotu savas idejas. Projektam tika piesaistīti vairāki viedokļa līderi un eksperti, kas aktīvi iesaistījās ne vien projektu vērtēšanā un atlasē, bet arī sniedza individuālus padomus jaunajiem uzņēmējiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]