Latvijas Arheologu biedrība
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Dibināta | 1994 (Atjaunota 2009.g.) |
|---|---|
| Atrašanās vieta |
|
| Galvenās personas | Mārcis Kalniņš |
| Darbības zona |
 Latvija |
| Darbības sfēra | arheoloģija |
| Biedri | 60+ |
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Arheologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar arheoloģiju saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi.
Biedrība tika izveidota 1994. gada 21. janvārī. Toreiz tās pirmais priekšsēdētājs Jānis Graudonis atzīmēja, ka "biedrībai draudzīgā saimē jāapvieno visi šie savdabīgo, ar tautas izdzīvošanu cieši saistītās zinātņu nozares interesenti, tie, kas ar lielu pašatdevi un milzīgu pacietību strādā latviešu tautas kultūras un tālās pagātnes likteņu izpētē. Visi — bez titulu, zinātnisko grādu, amatu un darba vietu izšķirības."
Viens no lielākajiem biedrības veikumiem 1990. gados bija 1996. gadā veiksmīgi organizētais otrais Eiropas Arheologu asociācijas (EAA) kongress Rīgā.
Biedrība pēc vairāku gadu darbības pārtraukuma tika atjaunota 2009. gada 10. maijā.
Biedrības logo ir pūcessakta — viens no spilgtākajiem Latvijas arheoloģisko senlietu veidiem.
Latvijas Arheologu biedrība organizē dažādas lekcijas un priekšlasījumus.
Latvijas Arheologu biedrības paspārnē organizēti vairāki Latvijas arheoloģijai nozīmīgi projekti. Tajā skaitā biedrība organizē apkopojoša rakstu krājuma "Arheologu pētījumi Latvijā" izdošanu, turpinot kopš 1959. gada iedibināto tradīciju ik pa diviem gadiem publicēt referatīvu informāciju par notikušajiem arheoloģiskajiem lauka pētījumiem Latvijā. 2014. gadā ar biedrības atbalstu tika izdots jau trešais šāds rakstu krājums, bet 2016. gadā — ceturtais.
Tās pirmais priekšsēdētājs kopš biedrības atjaunošanas bija dr. Juris Urtāns, no 2015. līdz 2021. gadam — Jānis Asaris. Kopš 2021. gada biedrības valdes priekšsēdētājs ir arheologs Mārcis Kalniņš.
Gada arheoloģiskais piemineklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2014. gada biedrība izsludina gada arheoloģisko pieminekli:
- 2014 — Veckuldīgas pilskalns;
- 2015 — Riņņukalna apmetne;
- 2016 — Grobiņas arheoloģisko senvietu komplekss;
- 2017 — Mežotnes pilskalns ar senpilsētu.
- 2018 — Raunas Tanīskalns — pilskalns
- 2019 — Atašienes pilskalns
- 2020 — Āraišu ezerpils
- 2021 — Aizkraukles pilskalns
- 2022 — Cēsu senpilsēta
- 2023 — Svētupes lībiešu upurala
- 2024 — Aboras I apmetne
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |