Latvijas Arheologu biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Arheologu biedrība
Dibināta 1994
Darbības zona Karogs: Latvija Latvija
Darbības sfēra arheoloģija
Biedri 60+
Mājaslapa www.arheologubiedriba.lv

Latvijas Arheologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar arheoloģiju saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi.

Biedrība tika izveidota 1994. gada 21. janvārī. Toreiz tās pirmais priekšsēdētājs Jānis Graudonis atzīmēja, ka "biedrībai draudzīgā saimē jāapvieno visi šie savdabīgo, ar tautas izdzīvošanu cieši saistītās zinātņu nozares interesenti, tie, kas ar lielu pašatdevi un milzīgu pacietību strādā latviešu tautas kultūras un tālās pagātnes likteņu izpētē. Visi - bez titulu, zinātnisko grādu, amatu un darba vietu izšķirības."

Viens no lielākajiem biedrības veikumiem 1990. gados bija 1996. gadā veiksmīgi organizētais otrais Eiropas Arheologu asociācijas (EAA) kongress Rīgā.

Biedrība pēc vairāku gadu darbības pārtraukuma tika atjaunota 2009. gada 10. maijā.

Biedrības logo ir pūcessakta — viens no spilgtākajiem Latvijas arheoloģisko senlietu veidiem.

Latvijas Arheologu biedrība organizē dažādas lekcijas un priekšlasījumus.

Latvijas Arheologu biedrības paspārnē organizēti vairāki Latvijas arheoloģijai nozīmīgi projekti. Tajā skaitā biedrība organizē apkopojoša rakstu krājuma "Arheologu pētījumi Latvijā" izdošanu, turpinot kopš 1959. gada iedibināto tradīciju ik pa diviem gadiem publicēt referatīvu informāciju par notikušajiem arheoloģiskajiem lauka pētījumiem Latvijā. 2014. gadā ar biedrības atbalstu tika izdots jau trešais šāds rakstu krājums, bet 2016. gadā - ceturtais.

Tās pirmais priekšsēdētājs kopš biedrības atjaunošanas bija dr. Juris Urtāns, bet kopš 2015. gada — Jānis Asaris.

Gada arheoloģiskais piemineklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2014. gada biedrība izsludina gada arheoloģisko pieminekli:

  • 2014 — Veckuldīgas pilskalns;
  • 2015 — Riņņukalna apmetne;
  • 2016 — Grobiņas arheoloģisko senvietu komplekss;
  • 2017 — Mežotnes pilskalns ar senpilsēta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]