Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"
- Šis raksts ir par muzeju Rīgā. Par citām jēdziena Dauderi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi" ir muzejs Rīgā, Sarkandaugavā, Latvijā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa.
Muzejs atrodas bijušās alus darītavas Waldschlößchen īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Ēka ar ainavisku parku atrodas Zāģeru ielā 7.
"Dauderu" ekspozīcijā iespējams apskatīt Bingneru villas kungu istabu, Kārļa Ulmaņa darba kabinetu, uzzināt par "Dauderu" nama likteni padomju periodā un tapšanu par muzeju, kā arī aplūkot Gaida Graudiņa kolekcijas eksponātus.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1865. gadā Sarkandaugavā, līdzās kokzāģētavām un citām ražotnēm, nodibināja alusdarītavu Waldschlößchen jeb Mežpils. To dibināja latvietis Johans Dauders jeb Jānis Daude (1820-1879). Sākotnēji tā bija neliela alus brūvētava un noliktava, kurai līdzās atradās stikla fabrika taras ražošanai. 1880. gadā, neilgi pēc Johana Daudera nāves alusdarītavu iegādājās Ādolfs fon Bingners (1855-1917), kura darbības laikā alusdarītava piedzīvoja strauju izaugsmi. No 1897. līdz 1898. gadam pēc Ādolfa fon Bingnera pasūtījuma Waldschlößchen teritorijā uzbūvēja īpašnieka ģimenes villu ("Dauderu" nams). Ēka celta pēc inženiera Friča Zeiberliha projekta un būvniecības darbus veica Roberta Heizermaņa firma. Nelielais divstāvu nams ar pagrabu un jumta izbūvi veidota vācu neorenesanses stilā, eklektisma garā, atsaucoties uz senākas arhitektūras paraugiem. Villu ieskāva romantisks ainavu parks ar dīķi.
Pēc Pirmā pasaules kara nams vairākus gadus stāvēja tukšs. Latvijas Kredītbanka iegādājās alusdarītavu un teritoriju, kurā ietilpa arī savrupmāja un parks. 1937. gadā Kredītbanka ēku un parku uzdāvināja Kārlim Ulmanim viņa 60 gadu jubilejā, pēc kā tajā ierīkoja prezidenta vasaras rezidenci un veica plašus apkārtnes un infrastruktūras pielāgošanas darbus. 1944. gadā Padomju okupācijas laikā ēkā iekārtoja aģitācijas punktu un bērnudārzu (Rīgas 39. bērnudārzs, ēkā darbojās līdz 1972. gadam). Pēc bērnudārza slēgšanas ēku izmantoja kā "Aldaris", bet faktiski tās izmantoja Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija, kas tajās rīkoja degustāciju zāles slēgtiem saviesīgiem vakariem 1985. gadā par namu interesējās Rīgas pilsētas Oktobra rajona izpildkomiteja, kas tajā plānoja ierīkot dzimtsarakstu nodaļu, tomēr projektu neīstenoja.
1990. gadā ar Gaida Graudiņa un Mākslas muzeju apvienības atbalstu nams restaurēts un tajā iekārtots muzejs. 1990. gada 27. jūnijā muzeju atvēra apmeklētājiem. Kopš 2010. gada "Dauderi" ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa.
Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa». lnvm.lv. Skatīts: 2024. gada 2. maijā.