Latvijas Nacionālā Sporta padome

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Nacionālā Sporta padome
Abreviatūra LNSP
Tips Sabiedriska institūcija
Galvenā mītne Brīvības bulvāris 36, Rīga, Latvija
Reģions Latvija
Oficiālās valodas latviešu
priekšsēdētājs Arturs Krišjānis Kariņš
Galvenais orgāns padome
Jumta organizācija Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Tīmekļa vietne LNSP mājaslapa

Latvijas Nacionālā Sporta padome (LNSP) saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem ir tam pakļauta sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valstiskās sporta politikas izstrādē, veicina attīstību un sadarbību sportā un lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos. Padomes priekšsēdētāju un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Padomes sekretariāta pienākumu izpildi nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija.[1]

2019. gada 26. februārī par padomes priekšsēdētāju iecelts Ministru prezidents A. K. Kariņš, kā arī iecelti 19 padomes locekļi, no kuriem 8 ir ministri, 1 — Pašvaldību Savienības vadītājs, bet pārējie 10 vada dažādas sporta organizācijas.[2]

Padomes sēdes notiek 4—5 reizes gadā.[3]

Darbība 2019. gada pirmajā pusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 14. janvārī, piedaloties 12 no 19 padomes locekļiem, tika nolemts aicināt izstrādāt noteikumus, lai turpmāk padomes sēdes varētu noturēt neklātienē. Saskaņā ar protokolu, šī sēde Māra Kučinska vadībā ilgusi 10 minūtes un tajā izskatīti 11 jautājumi, vairums no kuriem saistīti ar naudas piešķiršanu dažādām sporta organizācijām 2019. gadā.[4]

26. martā sakarā ar valdības un attiecīgi padomes sastāva izmaiņām notika priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas, vienbalsīgi tika ievēlēts Aldons Vrubļevskis. Vairums izskatīto jautājumu bija saistīti ar dažādu sporta bāzu statusu vai rekonstrukciju un sporta organizāciju finansējuma pieprasījumiem. No citiem jautājumiem izskatīja sadarbību ar Stokholmu iespējamai kopīgu 2026. gada Olimpisko spēļu rīkošanai un atzina par sporta veidu ielu vingrošanu. Sēde ilgusi gandrīz 2 stundas un tajā šoreiz piedalījās 17 padomes locekļi no 20.[5]

5. jūnijā pusotras stundas ilgā sēdē, piedaloties 13 no 20 padomes locekļiem, runāts galvenokārt par nākamajos gados Latvijā organizējamām lielām sacensībām, finansējumu sporta organizāciju starptautiskiem pasākumiem un atzīta Latvijas Tekvon-do federācija kā pārstāvošu atsevišķu sportu no jau esošā taekvondo. Finansējumu pasākumiem tika nolemts pārskaitīt no neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem, neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem. Zēģelētāju savienībai tika atteikts pieprasītais papildu finansējums 103 546 eiro apmērā pasaules čempionāta rīkošanai līdzekļu trūkuma dēļ.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]