Arturs Krišjānis Kariņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš 2019 (cropped)2.jpg
Krišjānis Kariņš 2019. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Amata sākums
2019. gada 23. janvāris
Prezidents Raimonds Vējonis
Priekštecis Māris Kučinskis
Eiropas Parlamenta deputāts
Amatā
2009. gada 14. jūlijs — 2019. gada 23. janvāris
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Juris Lujāns
Pēctecis Aigars Štokenbergs

Dzimšanas dati 1964. gada 13. decembrī (54 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vilmingtona, Delavēra, ASV
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (2002—2011)
Vienotība (kopš 2011. gada)
Augstskola Pensilvānijas Universitāte

Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis 1964. gada 13. decembrī Delavēras štatā, ASV) ir politiķis un uzņēmējs, pašreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs. Bijis ekonomikas ministrs (2004—2006), Saeimas deputāts (2002—2009), partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētājs (2007—2008),[1] Eiropas Parlamenta deputāts (2009—2019).

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējies matemātikā, filozofijā un literatūrā Sv. Jāņa Koledžā, Anapolisā, ASV. No 1987. līdz 1988. gadam studēja Pensilvānijas Universitātē, Filadelfijā, ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti valodniecībā. Saņēmis Goda diplomu Summa Cum Laude, uzņemts Phi Beta Kappa asociācijā. No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē, iegūstot doktora (Ph.D.) grādu valodniecībā.[2]

Paralēli studijām darbojies kā asistents un mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus un izstrādājot elektronisku izrunas vārdnīcu angļu, vācu un arābu valodā. 1995. un 1998. gadā K. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Uzņēmēja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā K. Kariņš pārcēlās dzīvot uz Latviju un dibināja SIA "Lāču ledus" (līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā uzņēmuma prezidents). No 1999. gada līdz 2000. gadam bija SIA "Formula" prezidents. No 1996. gada līdz 1997. gadam kā Linguistic Data Consortium (Filadelfija, ASV) vecākais pētniecības koordinators (Senior Research Coordinator) K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kura attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes vācu, angļu, arābu un ķīniešu valodā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Kariņš ir viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks.2003. gada 1. februārī ievēlēts partijas "Jaunais laiks" valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti.

No 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim K. Kariņš bija ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. Ievēlēts 9. Saeimā, kur atkal vadījis "Jaunā laika" frakciju. 2007. gada 31. marta "Jaunā laika" kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot Einara Repšes vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma Solvita Āboltiņa, savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja Dzintars Zaķis.

2009. gadā kā vienīgais no "Jaunā Laika" saraksta ievēlēts Eiropas Parlamentā.[3] Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā jau kā "Jaunā laika" pēcteces partijas "Vienotība" pārstāvis.[4]

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām kļuva par partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.[5]

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 7. janvārī A. Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.[6] 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību un K. Kariņš kļuva par Latvijas Republikas Ministru prezidentu.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjānis Kariņš ir precējies, viņam ir četri bērni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.DELFI.lv. «Premjera amata kandidāta dosjē: 'Jaunās Vienotības' Kariņš». DELFI (latviešu), 2018-08-31. Skatīts: 2018-12-18.
  2. Krišjāņa Kariņa CV
  3. «EP 2009.gada vēlēšanas kandidāti punkti». www.cvk.lv. Skatīts: 2018-12-18.
  4. «2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas». ep2014.cvk.lv. Skatīts: 2018-12-18.
  5. ««Vienotības» premjera amata kandidāts būs Krišjānis Kariņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-18.
  6. «Vējonis nominē Kariņu premjerministra amatam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-31.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Māris Kučinskis
Latvijas Ministru prezidents
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Juris Lujāns
Latvijas ekonomikas ministrs
2004. gada 2. decembris2006. gada 7. aprīlis
Pēctecis:
Aigars Štokenbergs