2026. gada ziemas olimpiskās spēles
| XXV ziemas olimpiskās spēles | |
|---|---|
|
| |
| Norises vieta |
|
| Dalībvalstis | 92 |
| Sportisti | 2 871 |
| Disciplīnas | 116 (16 sporta veidos) |
| Atklāšana | 6. februāris |
| Noslēgums | 22. februāris |
| Oficiāli atklāja | Serdžo Matarella |
| Olimpiskā lāpa |
Debora Kompanjoni un Alberto Tomba (Milānā) Sofija Godža (Kortīnā d'Ampeco) |
| Stadions | Sansiro |
|
2030 → | |
2026. gada ziemas olimpiskās spēles, oficiāli XXV ziemas olimpiskās spēles, pazīstamas arī kā Milano Cortina 2026, bija 25. ziemas olimpiskās spēles, kas no 2026. gada 6. līdz 22. februārim notika Itālijā. Spēļu organizatorpilsētas bija Milāna un Kortīna d'Ampeco, bet sacensības norisinājās vairākās norises vietu grupās Ziemeļitālijā, apvienojot pilsētvides un Alpu kalnu reģionu infrastruktūru. Šīs bija pirmās ziemas olimpiskās spēles, kuras oficiāli kopīgi rīkoja divas līdzvērtīgas organizatorpilsētas[1][2] un sacensību norises vietas bija ģeogrāfiski izkliedētas vairākos reģionos. Spēļu reģionāli izkliedētais modelis tika pamatots ar SOK pieeju dot priekšroku vietām, kur jau pieejama nozīmīga daļa nepieciešamās sporta infrastruktūras, un ar organizatoru ilgtspējas stratēģiju negatīvās ietekmes mazināšanai.[3][4] Kortīna d'Ampeco jau iepriekš rīkoja 1956. gada ziemas olimpiskās spēles, bet Milāna pirmo reizi kļuva par ziemas olimpisko spēļu rīkotāju.
Olimpiskajās spēlēs startēja vairāk nekā 2800 sportisti, kas pārstāv 92 valstis. Latvijas komandai šīs bija 13. ziemas olimpiskās spēles — tajā bija 68 sportisti (15. lielākā delegācija), kas startēja 9 sporta veidos. Latvija izcīnīja divas medaļas: sudraba medaļu izcīnīja Elīna Ieva Bota kamaniņu sporta sacensībās sievietēm un bronzas medaļu izcīnīja Roberts Krūzbergs šorttreka 1500 metru sacensībās.
Tiesības Milānai un Kortīnai rīkot spēles piešķīra 2019. gada 24. jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas 134. sesijā Lozannā, balsojumā pārspējot Stokholmas un Ores kopīgo kandidatūru (daļa sacensību notiktu Siguldā, Latvijā).[5] 2026. gada ziemas olimpiskās spēles bija trešās ziemas olimpiskās spēles un kopumā ceturtās olimpiskās spēles, ko rīkojusi Itālija. Olimpiskajā programmā kā olimpiskais sporta veids debitēja slēpošanas alpīnisms.[6] Šīs bija arī pirmās olimpiskās spēles, kas norisinājās kopš par SOK prezidenti kļuva Kērstija Koventrija.[7]
Kandidatūra un izvēle
[labot | labot pirmkodu]2026. gada kandidēšanas procesā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paredzēja pagarinātu, nesaistošu Dialoga posmu, kura mērķis bija ļaut ieinteresētajām pilsētām un nacionālajām olimpiskajām komitejām sadarbībā ar SOK izstrādāt ilgtspējīgu spēļu koncepciju un izvērtēt galvenās iespējas un riskus pirms aicinājuma uz kandidatūras posmu.[8][9] Šī pieeja uzsvēra izmaksu samazināšanu, esošās sporta infrastruktūras izmantošanu un reģionāli izkliedētas norises vietas. Dialoga posmā (2017—2018) interesi par 2026. gada spēļu rīkošanu apstiprināja septiņas pilsētas un kopējās kandidatūras.[10] Ieinteresētajām pusēm kandidēšanas procesa ietvarā bija paredzēta iespēja piedalīties Phjončhanas 2018 novērotāju programmā.[8][11] Šīs kandidatūras bija:
Milāna un Kortīna d'Ampeco (Itālija),
Stokholma un Ore (Zviedrija; kandidatūras laikā bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensību norise tika apsvērta/iezīmēta Siguldas trasē),[12][13]
Kalgari (Kanāda),
Erzuruma (Turcija),
Saporo (Japāna),
Grāca (Austrija)
Sjona (Šveice).
Procesa gaitā politisku, finansiālu un sabiedrības atbalsta apsvērumu dēļ vairākas kandidatūras atsauca. Sjona izstājās pēc Valē kantona iedzīvotāju balsojuma par finansējumu 2018. gada 10. jūnijā, Grāca atteicās no kandidatūras politiskā atbalsta trūkuma dēļ 2018. gada 6. jūlijā, Saporo izstājās pēc 2018. gada Hokaido zemestrīces, koncentrējoties uz nākamajiem olimpiskajiem cikliem, Erzuruma netika virzīta tālāk augsto investīciju un pieredzes trūkuma dēļ, bet Kalgari pārtrauca kandidatūras izpēti pēc pilsētas referenduma un domes lēmuma 2018. gada 19. novembrī. Līdz ar to gala posmā palika divas kandidatūras — Milāna—Kortīna d'Ampeco un Stokholma—Ore. Izšķirošais balsojums notika 2019. gada 24. jūnijā SOK 134. sesijā Lozannā, kur Milānas—Kortīnas kandidatūra uzvarēja ar 47 balsīm pret 34.[14] Uzvarējušās kandidatūras izvēli noteica politiskā stabilitāte, skaidra finansēšanas struktūra, plaša valsts un pašvaldību institūciju iesaiste, kā arī Itālijas iepriekšējā pieredze ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, tostarp 1956. gada ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampeco.
| Kandidatūra | Balsis[14] |
|---|---|
| 47 | |
| 34 |
SOK lēmums atspoguļoja atbalstu ilgtspējīgam olimpisko spēļu modelim, kas apvieno modernas pilsētvides un Alpu reģiona priekšrocības, balstoties galvenokārt uz jau esošām vai pagaidu sporta būvēm un samazinot jaunas infrastruktūras būvniecības nepieciešamību.
Norises vietas
[labot | labot pirmkodu]Milānas puduris
[labot | labot pirmkodu]| Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
|---|---|---|---|
| San Siro stadions | Atklāšanas ceremonija | 75 817 | Esoša būve |
| Arena Santa Giulia | Hokejs (priekšsacīkstes un fināli) | 11 800 | Jauna būve |
| Milano Ice Park | Hokejs (priekšsacīkstes) | 5800 | Esoša būve ar pagaidu tribīnēm |
| Ātrslidošana | 7500 | ||
| Milānas slidošanas arēna (Forum di Milano) |
Daiļslidošana | 11 500 | Esoša būve |
| Šorttreks |
Kortīnas d'Ampeco puduris
[labot | labot pirmkodu]| Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
|---|---|---|---|
| Olimpia delle Tofane | Kalnu slēpošana | 7000 | Esoša būve |
| Dienvidtiroles arēna | Biatlons | 19 000 | |
| Kortīnas d'Ampeco olimpiskais stadions | Kērlings | 3000 | |
| Cortina Sliding Centre | Bobslejs | 5500 | Pilnīga rekonstrukcija |
| Kamaniņu braukšana | |||
| Skeletons |
Valtellinas puduris
[labot | labot pirmkodu]| Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
|---|---|---|---|
| Stelvio slēpošanas centrs | Kalnu slēpošana | 7000 | Esoša būve |
| Slēpošanas alpīnisms | |||
| Livinjo sniega parks | Snovbords | 2000 | |
| Frīstaila slēpošana | 8400 | ||
| Livinjo akrobātikas un mogula parks | 3000 |
Valdifjemmes puduris
[labot | labot pirmkodu]| Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
|---|---|---|---|
| Predaco tramplīnlēkšanas stadions | Tramplīnlēkšana | 5000 | Esoša būve |
| Ziemeļu divcīņa | |||
| Tezero slēpošanas stadions | Distanču slēpošana | 15 000 | |
| Ziemeļu divcīņa |
Verona
[labot | labot pirmkodu]| Vieta | Sporta veidi | Ietilpība | Statuss |
|---|---|---|---|
| Veronas arēna | Noslēguma ceremonija | 15 000 | Esoša būve |

Sporta veidi
[labot | labot pirmkodu]Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs tiks sadalīti 116 medaļu komplekti 16 sporta veidos, ko pārvalda 8 sporta federācijas. Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā ir iekļauts slēpošanas alpīnisms.[15] Tajā tiks sadalīti trīs medaļu komplekti: sprints vīriešiem, sprints sievietēm un jauktā stafete.[16] Vairākos sporta veidos ir iekļautas jaunas disciplīnas. Kamaniņu braukšanā ir iekļautas sieviešu divnieku sacensības, bet skeletonā pirmo reizi būs jauktā komandu stafete.[17] Tramplīnlēkšanas programmu papildinās sacensības sievietēm uz lielā tramplīna. Kalnu slēpošanā vairs nenotiks paralēlās komandu sacensības un kombinācija, to aizstās komandu kombinācija (atsevišķas sacensības vīriešiem un sievietēm).[18] Frīstaila slēpošanas programma ir papildināta ar paralēlo (duālo) mogulu.[19] Distanču slēpošanā pirmo reizi būs vienādi distanču garumi gan vīriešiem, gan sievietēm.[20]
|
|
|
|
Kalendārs
[labot | labot pirmkodu]| AC | Atklāšanas ceremonija | ● | Sacensības/kvalifikācija | 1 | Medaļu izcīņas | NC | Noslēguma ceremonija | Startē Latvijas sportisti |
| Februāris | 4. T |
5. C |
6. Pk |
7. S |
8. Sv |
9. P |
10. O |
11. T |
12. C |
13. Pk |
14. S |
15. Sv |
16. P |
17. O |
18. T |
19. C |
20. Pk |
21. S |
22. Sv |
Medaļu komplekti | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| AC | NC | N/A | |||||||||||||||||||
| 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 2 | 14 | |||||||||
| 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 11 | |||||||||||
| ● | 1 | 1 | ● | 1 | 1 | 4 | |||||||||||||||
| ● | ● | 1 | ● | ● | 1 | 1 | ● | 1 | ● | 1 | 5 | ||||||||||
| 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 12 | |||||||||||
| ● | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 3 | 2 | 1 | 15 | ||||||||
| ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | ● | ● | 1 | 2 | |||
| 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 10 | |||||||||||
| ● | 1 | ● | 1 | 2 | 1 | 5 | |||||||||||||||
| ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 3 | ||
| ● | 1 | 1 | 1 | 3 | |||||||||||||||||
| 2 | 1 | 3 | |||||||||||||||||||
| ● | 1 | 2 | 1 | ● | 2 | 2 | 1 | ● | 2 | 11 | |||||||||||
| 1 | 2 | 1 | 1 | 2 | 2 | 9 | |||||||||||||||
| 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 6 | |||||||||||||||
| 1 | 1 | 1 | 3 | ||||||||||||||||||
| Medaļu izcīņas dienā | 0 | 0 | 0 | 5 | 8 | 5 | 9 | 8 | 9 | 7 | 8 | 9 | 6 | 6 | 9 | 6 | 7 | 9 | 5 | 116 | |
| Kumulatīvais skaits | 0 | 0 | 0 | 5 | 13 | 18 | 27 | 35 | 44 | 51 | 59 | 68 | 74 | 80 | 89 | 95 | 102 | 111 | 116 | ||
| Februāris | 4. T |
5. C |
6. Pk |
7. S |
8. Sv |
9. P |
10. O |
11. T |
12. C |
13. Pk |
14. S |
15. Sv |
16. P |
17. O |
18. T |
19. C |
20. Pk |
21. S |
22. Sv |
Kopā | |
Pašreizējais medaļu kopvērtējums
[labot | labot pirmkodu] * Mājinieki (
Itālija)
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 18 | 12 | 11 | 41 | |
| 2 | 12 | 12 | 9 | 33 | |
| 3 | 10 | 7 | 3 | 20 | |
| 4 | 10 | 6 | 14 | 30 | |
| 5 | 8 | 10 | 8 | 26 | |
| 6 | 8 | 9 | 6 | 23 | |
| 7 | 8 | 6 | 4 | 18 | |
| 8 | 6 | 9 | 8 | 23 | |
| 9 | 5 | 8 | 5 | 18 | |
| 10 | 5 | 7 | 12 | 24 | |
| 11–29 | Pārējās valstis | 26 | 32 | 35 | 93 |
| Kopā | 116 | 118 | 115 | 349 | |
Dalībvalstis
[labot | labot pirmkodu]Sportisti no 92 nacionālajām olimpiskajām komitejām ir kvalificējušies dalībai olimpiskajās spēlēs.
Krievijas un Baltkrievijas olimpiskās komitejas joprojām ir diskvalificētas par olimpiskā pamiera pārkāpšanu 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Tāpat kā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas sportisti 2026. gada olimpiskajās spēlēs drīkst sacensties kā "individuāli neitrāli sportisti" (AIN) bez valsts identifikācijas.[21] Individuālos neitrālos sportistus ir jāapstiprina katra sporta veida starptautiskajai federācijai un pēc tam SOK komisijai, viņus neuzskata par atsevišķu delegāciju atklāšanas ceremonijā vai medaļu kopvērtējuma tabulās.
Benina, Gvineja-Bisava un Apvienotie Arābu Emirāti debitēs šajās ziemas olimpiskajās spēlēs.[22]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Host City Contract Principles - XXV Olympic Winter Games 2026». stillmed.olympic.org. Skatīts: 2026. gada 6. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Why Are Two Different Cities Hosting the Olympics for the First Time?». parade.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Milānas–Kortīnas olimpiskās spēles: mafijas iesaiste, nevienprātīgs iedzīvotāju atbalsts un būvdarbu sāga». lsm.lv (latviešu). Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «The Sustainability, Impact and Legacy Strategy of Fondazione Milano Cortina 2026». gstatic.olympics.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Milan-Cortina awarded the 2026 Olympic Winter Games and Paralympic Games by International Olympic Committee (IOC)». newsroom.olympics.com (angļu). International Olympic Committee. Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Ski Mountaineering to debut at Milano Cortina 2026». olympics.com. Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Athletes bring Milan Olympic Village to life, complete with Italian bidets and 4-story US banners». apnews.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- 1 2 «Candidature Process Olympic Winter Games 2026». stillmed.olympic.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Report to the 130th IOC Session». stillmed.olympic.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Seven countries confirm interest in staging 2026 Winter Games». paralympic.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ Four 2026 Olympic Bid Cities To Travel To PyeongChang For Observer Program — gamesbids.com
- ↑ «Stokholma uzrunājusi LOK par iespēju Siguldas bobsleja trasi pieteikt Olimpiskajām spēlēm 2026.gadā». olimpiade.lv (latviešu). LOK. 2017. gada 11. decembrī. Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Zviedrijas pilsētas un Sigulda zaudē cīņā par ziemas olimpiskajām spēlēm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 24. jūnijā.
- 1 2 «Milan-Cortina awarded the 2026 Olympic Winter Games and Paralympic Games by International Olympic Committee (IOC)». newsroom.olympics.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu programmā būs arī slēpošanas alpīnisms». jauns.lv. 2021. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «What are the ski mountaineering events in Milano Cortina 2026?». olympics.com (angļu). 2025. gada 4. marts. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «Ziemas olimpiskajās spēlēs 2026. gadā ieviesīs jaunas disciplīnas skeletonā un kamaniņu sportā». lsm.lv. 2022. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «Alpine skiing combined to become team event for Milan Cortina 2026». insidethegames.biz. 2023. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «Dual Moguls to be included in Milano-Cortina 2026 Olympic programme». fis-ski.com (angļu). 2022. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «IOC approves event formats for the 2026 Olympics – same distances for women and men». proxcskiing.com (angļu). 2023. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 5. novembrī.
- ↑ «Individual Neutral Athletes to compete at Milano Cortina 2026 Olympic Winter Games under same conditions as for Paris 2024». olympics.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
- ↑ «How many nations will be at the Winter Olympics? Here's a list of every country». nbclosangeles.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 6. februārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2026. gada ziemas olimpiskās spēles.